Īmirs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lorenca Frēliha grafika "Bora dēli nogalina Īmiru"

Īmirs (sennorvēģu: Ymir - 'divdzimumu būtne', 'dvīņi'), saukts arī par Aurgelmiru, Brimiru vai Blainu, senskandināvu mitoloģijā bija milzis, no kura ķermeņa tika radīta pasaule.

Īmira rašanās un pasaules radīšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms pasaules rašanās bezdibeņa Ginnungagapa ziemeļdaļa piepildījās ar ledu (Nīflheima), savukārt dienviddaļa kļuva par uguns zemi (Mūspellu). Nīflheimas ledum sastopoties ar Mūspellas karstumu, radās indīgas sarmas jeb eitra pilieni, kas piepildīja visu bezdibeni. No sarmas Ginnungagapā radās milzis Īmirs un govs Audumla, kas ar savu pienu baroja Īmiru. Govs laizīga sarmas klātos akmeņus, un no tiem radās Buri, Bora tēvs un dievu priekštecis. No Īmira padusēm un kājām radās sarmas milži hrimtursi (tostarp sešgalvainais Trudgelmirs).

Bora dēli Odins, Vili un nogalināja Īmiru, un viņa asinīs noslīka gandrīz visa sarmas milžu paaudze, izņemot divus — Trudgelmira dēlu Bergelmiru un viņa sievu, no kuriem radās jauna sarmas milžu cilts. Odins un viņa brāļi no Īmira ķermeņa radīja pasauli: no miesas un ādas zemi, no asinīm jūras un ezerus, no matiem mežu, no kauliem kalnus, no zobiem klintis, no smadzenēm mākoņus, no galvaskausa debesjumu un no uzacīm — Midgardas sienu. Īmira galvaskausu turēja četri rūķi, ko dēvēja par Ziemeļiem, Rietumiem, Dienvidiem un Austrumiem.