Heimdals

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Heimdals pūš Gjallahornu; 18. gs. īslandiešu manuskripta ilustrācija

Heimdals (sennorvēģu: Heimdallr - 'tas, kurš apgaismo pasauli'; etimoloģija neskaidra) ir āsu dievs senskandināvu mitoloģijā. Heimdals ir āsu sargs; viņš mitinās Himinbjorgā (Himinbjörg , "debesu kalns") netālu no Bivresta, tilta, kas savieno Midgardu un Asgardu. Heimdals spēj redzēt 100 jūdžu tālumā gan dienu, gan nakti un dzirdēt zāli un aitu vilnu augam, turklāt viņam nepieciešams mazāk miega kā putnam.

Tuvojoties Ragnarokam, Heimdals pūtīs ragu Gjallahornu un pamodinās dievus kaujai (Gjallahorna skaņa dzirdama visā pasaulē). Ragnarokā viņš cīnīsies ar Loki, un abi viens otru nogalinās.

Heimdals ir deviņu māšu dēls (iespējams, viņa mātes ir deviņas Ēgira meitas — viļņi, taču citur minēts, ka viņa mātes bijušas milzes). Snorre Sturlusons Heimdalu nosauc par Odina dēlu (iespējams, Odina padēlu). Heimdalam pieder zirgs Gulltops. Saskaņā ar Snorres Sturlusona Jaunāko Edu kenings zobenam ir "Heimdala galva" (kenings galvai savukārt ir "Heimdala zobens").

Ulfa Ugasona skaldiskajā poēmā Húsdrápa, no kuras saglabājušies tikai fragmenti, minēts, ka Heimdals palīdzējis Freijai atrast viņas kaklarotas Brisingamenas zagli Loki un, pārvērties par roni, cīnījies ar Loki pie Singasteina akmens. Heimdals uzvarējis un atdevis kaklarotu Freijai.

Skaldiskajās poēmās Völuspá un Húsdrápa (pēdējā Heimdals parādās ar vārdu "Rigs") Heimdals nosaukts par visas cilvēces tēvu.

Haimdalu saista ar romiešu Jānusu, indiešu Djausu vai Agni. Heimdals saistīts ar mirdzumu (skat. vārda skaidrojumu), arī viņa zobi ir no zelta, tomēr mūsdienās neuzskata, ka viņš varētu būt bijis saullēkta vai dienas, vai mēness dievs.