Gēvjona

Vikipēdijas raksts

	Skandināvu mitoloģija
	Āsi
	Baldrs | Brāgi | Filla | Forseti | Friga | Gēvjona | Hēds | Heimdals | Hēnirs | Hermods | Iduna | Loki | Njords | Odins | Ods | Siva | Tīrs | Tors | Ulls | Vidars
	Vāni
	Freija | Freirs | Gulveiga | Kvasīrs | Njords | Skadi
	Citas dievības
	Alfi | Disijas | Fjorgina | Māni | Mīmirs | Nornas | Sola | Tuisto | Valkīras | Vēlunds
	Pasaule
	Asgarda | Ginnungagaps | Hēla |Hvērgelmīrs | Igdrasils | Jerda | Midgarda | Mūspella | Nīflheima | Ragnaroks | Urds | Ūtgarda | Valhalla
	Cilvēki
	Asks un Embla | Atli | Brunhilde | Einheriji | Gudrūna | Hadings | Hāgens | Hedīns | Hilda | Helgi | Hreidmars | Liva un Livtrasirs | Nībelungi | Sigurds | Starkads | Tjalvi | Volsungs
	Mītiskas būtnes
	Angrboda | Cvergi | Ēgirs | Fāfnirs | Fenrirs | Garms | Geireds | Grida | Hēla | Hrungnirs | Īmirs | Jormunganda | Jotuni | Nidhjegs | Sleipnirs | Surts | Tjaci | Troļļi | Tursi
	Priekšmeti
	Brisingamena | Draupnirs | Gleipnirs | Gungnirs | Mjelnirs | Nāglfars | Poēzijas medalus
	Teksti
	Heimskringla | Jaunākā Eda | Poētiskā Eda

Gēvjona (senislandiešu Gefjun 'devēja') senskandināvu mitoloģijā ir jaunavu un tikumības, kā arī auglības dieviete. Meitenes, kuras mira kā jaunavas, kļuva par viņas pavadonēm. Gēvjona tiek uzskatīta gan par āsu, gan vānu dievieti. Viņa ir Odina dēla Skjelda sieva.

[izmainīt šo sadaļu] Mīts par Zēlandes rašanos

Reiz Odins sūtījis Gēvjonu uz ziemeļiem meklēt zemi. Zviedru karalis Gilvi viņai ļāvis paņemt tika daudz zemes, cik viņa spēs apart ar četriem vēršiem vienā diennaktī. Gēvjona pārvērtusi par vēršiem savus četrus dēlus, kas viņai piedzimuši no milža, un tā no Zviedrijas ieguvusi Zēlandi, ko ievilkusi jūrā. Odins viņai pēc šī notikuma par vīru devis savu dēlu Skjeldu, un no viņiem radusies dāņu karaļu Skjeldungu dinastija.