Igdrasils

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
19. gs. ilustrācija, kurā attēlots Igdrasils

Igdrasils (sennorvēģu: Yggdrasill) senskandināvu mitoloģijā ir pasaules koks — milzīgs osis, kas savieno deviņas skandināvu kosmoloģijas pasaules. Igdrasila zaros atrodas Asgarda, Alfheima un Vānaheima. Igdrasila stumbrs iet cauri Midgardai, ap kuru atrodas Jotunheima. Zem tās atrodas Svartalfheima. Trīs Igdrasila saknes sniedzas līdz Hēlai, Nīflheimai un Mūspelheimai.

Zem Asgardas saknes atrodas avots Urds (Urðabrunnr), pie kura mitinās trīs nornas, pār kurām nav varas pat dieviem un kuras katru dienu aplaista koku. Zem Jotunheimas saknes atrodas Mīmira avots (Mímisbrunnr), savukārt zem Hēlas saknes — Hvērgelmīrs. Igdrasila zari sniedzas debesīs, un galotnē sēž ērglis Vedrfjelnirs (Veðrfolnír). Nīflheimā Igdrasila saknes grauž pūķis Nidhjegs (Igdrasils vēl stāv tikai tāpēc, ka nornas laista tās saknes ar Urda ūdeni; tas stāvēs līdz Ragnarokam). Pa stumbru skaida vāvere Ratatoska, kas nodod apvainojumus no ērgļa Vedrfjelnira pūķim Nidhjegam un otrādi. Igdrasila mizu ēd arī četri brieži, kas reprezentē vējus.

Ragnaroku pārdzīvo tikai divi cilvēki — Liva un Livtrasirs —, kas izglābjas, paslēpjoties Igdrasilā.

Vārda etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzskata, ka vārds "Igdrasils" nācis no ygg 'briesmīgs' un drasil 'zirgs'. Yggr varētu būt bijis Odina epitets, un Igdrasils tātad varētu nozīmēt "Odina zirgs" (šī nozīme varētu būt saistīta ar mītu, ka Odins deviņas dienas karājiem Igdrasilā, lai atklātu rūnas).

Poētiskajā Edā Igrasils dēvēts arī par Mīmameidu (Mímameiðr - 'Mīmira koks'). Iespējams, tas identisks arī ar Leradu (Læraðr) — koku, kura lapas un zari noliecas līdz Valhallai un no kura barojas kaza Heidrūna (Heiðrún) un briedis Eiktirnirs (Eikþyrnir), kas dzīvo uz tās jumta. Heidrūna pēc tam ar savu medaino pienu baro einherijus Valhallā.