Hēds

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Loki māca Hēdu šaut uz Baldru.

Hēds (sennorvēģu: Höðr) senskandināvu mitoloģijā ir dieva Baldra aklais brālis, kurš, Loki apmānīts, viņu negribēdams nogalina. Baldrs ir Odina un Frigas dēls.

Hēda vārds skaldu dzejā vairākkārt izmantots kenningos, kuros atainoti karotāji (piemēram, Höðr víga 'kaujas Hēds'). Tas varētu nozīmēt, ka dzejnieki zinājuši mītus, kuros Hēds nav akls vai kuros viņam ierādīta aktīvāka loma.

Pēc Ragnaroka Hēds no Hēlas dosies uz Valhallu (viņš ir viens no retajiem dieviem, kurš izdzīvo).

Mīti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baldra nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No sapņa uzzinājusi, ka Baldram draud briesmas, Friga liek visām pasaules lietām, augiem un dzīvniekiem zvērēt, ka tie Baldram nekad nenodarīs ko ļaunu. Apzvēr visi, izņemot āmuli (jo tas Frigai šķitis nekaitīgs vai — saskaņā ar citu versiju — bijis pārāk jauns, lai zvērētu). To uzzinājis, Loki no āmuļa uztaisa bultu un dodas uz vietu, kur dievi met Baldram ar dažādiem priemšmetiem, priecādamies par viņa neievainojamību. Tur Loki iedod bultu Baldra aklajam brālim Hēdam, un tas Baldru negribot nogalina. Pēc šī notikuma Odins un milze Rinda dzemdē Vāli, kurš pieaug vienā dienā un Hēdu nogalina.