Fenrirs (mitoloģija)

Vikipēdijas lapa
Fenrirs nokodis Tīram roku (18 gadsimta islandiešu rokraksta ilustrācija)

Fenrirs (sennorvēģu: Fenrir — 'dūksnāju iedzīvotājs', Fenrisúlfr, Hróðvitnir) senskandināvu mitoloģijā ir milzīgs vilks, viens no trim htoniskajiem briesmoņiem, ko Loki dzemdējusi milze Angrboda.

Viens no nozīmīgākajiem mītiem par Fenriru ir par viņa sasaistīšanu. Dievi uzzinājuši, ka Loki un Angrbodas bērni radīti viņu bojāejai, tāpēc Odins iemetis Jormungandu pasaules okeānā, bet Hēlu — pazemē. Fenrirs savukārt ticis uzaudzināts āsu vidū (vienīgi Tīrs uzdrošinājies Fenriru barot). Ar laiku Fenrirs kļuvis neiedomājami spēcīgs, un dievi nolēmuši viņu sasiet. Fenrirs pārrāvis visas ķēdes, tāpēc dievi cvergiem lūguši no sievietes bārdas, kalna saknes, kaķa soļu skaņas, lāča dzīslām (ar tām domāti nervi, pacietība), zivs elpas un putna siekalām izkalt Fenriram ķēdi Gleipniru. Fenrirs piekritis, ka viņam Gleipniru uzliek tikai tad, ja kāds no dieviem turētu viņam mutē roku kā nodrošinājumu, ka viņš tiks palaists vaļā, ja nespēs ķēdi saraut. To uzdrošinājies Tīrs, kurš tādējādi zaudējis roku.

Fenrirs tiks brīvībā Ragnarokā, kura laikā aprīs Odinu. Viņu nogalinās Odina dēls Vidars (vai nu iedurot tam zobenu sirdī, vai pārplēšot Fenriru uz pusēm).

Fenriram ir divi dēli — Hati un Skolls, kuri dzenas pakaļ zirgiem, kas ratos velk mēnesi un sauli. Dažkārt Fenrira funkcijas saplūst ar Skolla funkcijām (piemēram, dažkārt minēts, ka Fenrirs dzenas pakaļ saulei vai to aprij).