Hēnirs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Hēnirs 17. gs. īslandiešu manuskripta ilustrācijā

Hēnirs (sennorvēģu: Hœnir) skandināvu mitoloģijā ir āsu dievs, Odina pavadonis. Kopā ar Odinu un Loduru Hēnirs atdzīvina pirmos cilvēkus (skat. Asks un Embla; Hēnirs dod cilvēkiem saprātu), kā arī cīnās ar milzi Tjaci. Kopā ar Mīmiru Hēnirs dodas pie vāniem kā gūsteknis, lai noslēgtu pamieru starp āsiem un vāniem. Vāni padara Hēniru par savu valdnieku; Hēnirs vienmēr paklausa viedajam Mīmiram, līdz vāni to atklāj un nocērt Mīmiram galvu. Hēnira keningi ir "Odina dzīrubiedrs", "ceļabiedrs".

Saskaņā ar "Gaišreģes dziesmu" Hēnirs pārdzīvo Ragnaroku un turpina dzīvot jaunajā pasaulē.