Hēla (valstība)

Vikipēdijas lapa
"Odins jāj uz Hēlu", V. G. Kolingvuds (1908)

Hēla (sennorvēģu: Hel) jeb Nīflhēla (Niflhel) senskandināvu mitoloģijā ir veļu valstība, kas atrodas pazemē. Tajā valda htoniskā briesmone Hēla.

Hēla atrodas zem Igdrasila trešās saknes netālu no Hvērgelmīra. Gar tās vārtiem tek upe Gjella. Tiltu pār Gjellu sargā milze Modgūda. Ja uz tilta uzkāpj dzīvs cilvēks, skaņa atbalsojas tā, it kā pāri ietu tūkstotis vīru, savukārt mirušie tam pāriet bez skaņas. Ieeju Hēlā sargā arī dēmoniskais suns Garms. Hēlas jumtu veido savītas čūskas, kuru inde pil uz galvas tiem, kas brien pa apakšā esošajām asins upēm. Hēlas durvis atrodas dienvidos, prom no Asgardas, kas atrodas ziemeļos.

Saskaņā ar Snorres Sturlusona Jaunāko Edu Hēlā nonāk tie, kas nekrīt kaujas laukā, bet gan mirst savā gultā no vecuma vai slimības. Hēlā nonāk arī tie, kas lauzuši zvērestus.