Loki

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Loki un zvejas tīkls 18. gs. īslandiešu manuskriptā

Loki jeb Lokijs (sennorvēģu: Loki) senskandināvu mitoloģijā ir āsu cilts dievs, kura rīcība bieži ir ļaunprātīga un viltīga. Loki ir gan dievs, gan jotuns. Pēc savas dabas Loki ir triksteris. Loki prasmīgi spēj mainīt savu ārējo izskatu un dzimumu. Loki uzskata par Odina antagonistu.

Izcelsme un ģimene[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Loki ir milža Farbautija un Lauvejas dēls. Viņa sieva ir Sigina, un no tās viņam ir divi dēli — Nari un Narvi. No milzes Angrbodas Loki ir trīs bērni — dēmoniskais vilks Fenrirs, pasaules čūska Jormunganda un pazemes valstības valdniece Hēla. Pārvērties par ķēvi, Loki dzemdē arī Odina astoņkājaino zirgu Sleipniru.

Mīti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Loki saistīts ar ārkārtīgi daudziem mītiem. Pārvērties par ķēvi, viņš apmāna milzi, kurš ceļ sienas apkārt Asgardai, lai tas darbu nepabeigtu laikā un par to nesaņemtu samaksu. Kopā ar Odinu un Hēniru Loki atdzīvina pirmos cilvēkus — Asku un Emblu. Viņš arī palīdz Toram no milža Trima atgūt veseri Mjelniru. Viņš ir galvenais vainīgais Baldra nāvē.

Loki izgudrojis zvejas tīklu.

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Loki