Baldrs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baldra sapņi (1893).

Baldrs (sennorvēģu: Baldr) senskandināvu mitoloģijā ir nevainības, skaistuma un jaunības dievs. Baldrs ir āsu dievs, Odina un Frigas dēls. Jaunākajā Edā viņš aprakstīts kā gudrākais un skaistākais no dieviem.

Mīti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baldra nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No sapņa uzzinājusi, ka Baldram draud briesmas, Friga liek visām pasaules lietām, augiem un dzīvniekiem zvērēt, ka tie Baldram nekad nenodarīs ko ļaunu. Apzvēr visi, izņemot āmuli (jo tas Frigai šķitis nekaitīgs vai — saskaņā ar citu versiju — bijis pārāk jauns, lai zvērētu). To uzzinājis, Loki no āmuļa uztaisa bultu un dodas uz vietu, kur dievi met Baldram ar dažādiem priekšmetiem, priecādamies par viņa neievainojamību. Tur Loki iedod bultu Baldra aklajam brālim Hēdam, un tas Baldru negribot nogalina.

Dievi aiznes Baldra ķermeni uz jūru un to novieto Baldra kuģī. Baldra sieva Nanna aiz skumjām mirst un, tāpat kā Baldra zirgs, tiek novietota blakus Baldram kuģī. Odins izveidotajā sārtā novieto Draupniru, savu gredzenu.

Pēc Frigas lūgšanās Hēla apsola Baldru atbrīvot no mirušo pasaules, ja visas lietas un radības viņu apraudās. Visi tā arī dara, izņemot milzi Toku, kura atsakās raudāt par Baldra nāvi, tāpēc Baldram nākas palikt pazemē. Pēcāk atklājas, ka milze bijusi pārvērties Loki. Dievi viņu notver un piesien pie trim klintīm, bet viņam virs galvas piesien čūsku, kuras inde pil viņam uz sejas. Loki sieva Sigina virs Loki sejas tur trauku, kurā pil inde, taču, kad tas ir pilns, viņai tas jāiztukšo. Tad inde pil Loki uz sejas, un viņš sāpēs lokās, izraisīdams zemestrīces.