Ķeltu jūra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ķeltu jūra
Celtic Sea and Bay of Biscay bathymetric map-en.svg
Ķeltu jūra
Cyan pog.svg
Ķeltu jūra
Koordinātas 50°N 8°W / 50°N 8°W / 50; -8Koordinātas: 50°N 8°W / 50°N 8°W / 50; -8
Okeāns Atlantijas okeāns
Platība 45 000 km2
Maks. dziļums 128—1000 m
Valstis un teritorijas Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Karogs: Francija Francija
Karogs: Īrija Īrija
Lielākās pilsētas Bresta (Francija)
Bristole
Kārdifa
Korka
Ķeltu jūra Vikikrātuvē

Ķeltu jūra (angļu: Celtic Sea, īru: An Mhuir Cheilteach, velsiešu: Y Môr Celtaidd, korniešu: An Mor Keltek, franču: Mer Celtique, bretoņu: Ar Mor Keltiek) ir Atlantijas okeānam piederīga jūra pie Eiropas krastiem. Jūras nosaukums saistīts ar to, ka tās krastos dzīvo mūsdienu ķeltu tautas. Jūra izdalīta relatīvi nesen — 1921. gadā; tai piemīt kopējas ģeoloģiskās un hidroloģiskās īpatnības. Mūsdienās jūras nosaukums ir iegājies, to plaši lieto gan zvejnieki, gan arī naftas ieguves rūpniecībā nodarbinātie. Daļu akvatorijas jūras dienvidaustrumos pie Bretaņas pussalas dažkārt dēvē par Iruāza jūru.

Vispārējs apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apvienotajai Karalistei piederošās Silli salas Ķeltu jūrā

Jūras maksimālais dziļums ir nosacīts — tas ir atkarīgs no vienošanās par jūras ārējo robežu tās dienvidu un austrumu pusē, kas tiek vilkta pat tikai 128 metru dziļumā, gan arī 1000 metru dziļumā. Ķeltu jūra kopumā ir sekla, 100—200 metrus dziļa. Jūrai raksturīgi sēkļi. Plūdmaiņas augstas, Bristoles līcī sasniedz 14,4 metrus.

Salas un līči[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īrijas dienvidu piekrastē atrodas Klīras un Šērkinas salas, Korkas līcis un Soltī salas. Jūras ziemeļaustrumu daļā, Lielbritānijas piekrastē, atrodas Bristoles līcis, līča ārējā daļā — Landi sala. Jūras centrālajā daļā netālu no Kornvolas pussalas gala atrodas Silli salas. Bretaņas piekrastē atrodas Uesānas sala.

Robežas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļos atrodas Īrijas dienvidu krasts un Svētā Džordža šaurums, ziemeļaustrumos — Velsas dienvidu krasts un Kornvolas pussala, austrumos — Lamanšs un Bretaņa, dienvidos un rietumos Ķeltu jūra robežojas ar atklāto Atlantijas okeānu, robeža tiek vilkta pa kontinentālā šelfa ārējā malu. Precīza Ķeltu jūras dienvidu un rietumu robežu nav nosprausta.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Limits of Oceans and Seas, 3rd edition + corrections. International Hydrographic Organization (1971). Atjaunināts: 6 February 2010.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]