Sargasu jūra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sargasu jūra
SargasuJura.JPG
Sargasu jūra (Atlantijas okeāns)
Sargasu jūra
Sargasu jūra
Koordinātas 28°N 66°W / 28°N 66°W / 28; -66Koordinātas: 28°N 66°W / 28°N 66°W / 28; -66
Okeāns Atlantijas okeāns
Platība ~6 000 000 km2
Garums 3200 km
Platums 1100 km
Maks. dziļums 6995 m
Valstis un teritorijas Karogs: Bermuda Bermuda
Lielākās pilsētas Hamiltona
Sargasu jūra Vikikrātuvē

Sargasu jūra (angļu: Sargasso Sea) ir Atlantijas okeāna daļa, neatbilst klasiskai jūrai, jo to nevienā pusē nenorobežo sauszeme — robežu veido okeāna straumes.

Vispārējs raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas zušu kāpuru garums atkarībā no to atrašanās vietas — mazākie zušu kāpuri dzīvo Sargasu jūrā.

Vienīgā Sargasu jūras sauszeme ir Bermudu salas. Sargasu jūrai raksturīgi tas, ka to ielenc aktīvas straumes, savukārt pati Sargasu jūra ir salīdzinoši mierīga, ar biežiem bezvēja periodiem, bez straumēm. Jūras ūdens ir ļoti silts, brīžiem pat pārsteidzoši karsts, vidējā temperatūra ziemā — ap 18 — 23 °C, vasarā 26 — 28 °C. Jūrā maz nokrišņu, tāpēc ūdens virsējais slānis ir salīdzinoši sāļš — no aptuveni ~ 36.5 ‰ līdz vairāk kā 37 ‰.

Sargasu jūrā nav daudz komerciālai zvejai piemērotu zivju, tomēr jūra ir ļoti produktīva. Šeit lielā daudzumā savairojas dzeltenbrūnās Sargassum ģints aļģes (ap 8 sugas), kas bieži uzkrājas ūdens virsējā kārtā — šīs aļģes ir devušas jūrai vārdu. Sargasu aļģes ir adaptējušās dzīvei Sargasu jūrā un veido sava veida unikālus "jūras aļģu mežus", kas nav raksturīgi citiem Pasaules okeāna reģioniem. Lielu aļģes biomasu (kopā jūrā ap 4 — 11 miljoni tonnu) līdz nesenam laikam palīdzēja uzturēt tas, ka jūras ūdenī dziļi (līdz 60 metrus) iekļuva saules gaisma. Pēdējā laikā jūras dzidrums krities, jo tā piesārņota ar mazutu. Sargasu aļģes kalpo par dzīves vidi lielam skaitam nelielu jūras organismu — krabjiem, garnelēm, astoņkājiem.

Sargasu jūrai ir liela nozīme arī Eiropas un Amerikas zušu dzīvē. Zušu kāpuri attīstās Sargasu jūrā un dodas attiecīgi uz Eiropu un Ziemeļamerikas austrumu krastu. Zušu mātītes atgriežas Sargasu jūrā, lai dētu olas. Ap 20 °C siltajā ūdenī izdējušas katra līdz 20 miljonus oliņu, tās iet bojā. Savukārt no oliņām izšķiļas mazi, gandrīz pilnībā caurspīdīgi zušu kāpuriņi, kas aptuveni 3 gadus barojas Sargasu jūrā un tad uzsāk ceļu uz upēm.

Robežas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aļģes Sargasu jūrā

Ziemeļos norobežo Ziemeļatlantijas straume, austrumos — Kanāriju straume, dienvidos — Ziemeļekvatoriālā straume, rietumos — Golfa straume.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzskata, ka Sargasu jūru sasniedza jau senie kartāgieši. Portugāļu jūrasbraucēji Sargasu jūru sasniedza 15. gadsimtā. Sargasu jūru šķērsoja arī Kristofors Kolumbs, kas vēlāk ziņoja par neparasto okeāna daļu, kuru klāj jūraszāles.

Leģendas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jūra ietilpst "Bermudu trīstūrī" un ar to saistīti gan senāki, gan mūsdienu nostāsti par noslēpumainām kuģu un lidmašīnu pazušanām. Jūras nelabo slavu palielina fakts, ka virs tās bieži valda pilnīgs bezvējš, bet kuģu dzinēju dzenskrūves nereti apstājas blīvā jūraszāļu klājuma dēļ.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]