Marmora jūra

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Marmora jūra
Sea of Marmara map.png
Platība: 11 655 km2
Garums: 282 km
Platums: 80 km
Maks. dziļums: 1 261 m
Valstis un citas teritorijas: Turcija
Lielākās pilsētas: Izmita
Stambula

Marmora jūra (turku valodā - Marmara Denizi) — maza jūra starp Melno jūru un Vidusjūru (Egejas jūru). Marmora jūra atdala Eiropu un Āziju. Ar Melno jūru savieno Bosfors, bet ar Egejas jūru - Dardaneļi.

Cauri jūrai iet Ziemeļanatolijas lūzums, gar kuru salīdzinoši bieži notiek zemestrīces, tai skaitā 1999. gadā notikusī Izmitas zemestrīce.

Senais jūras nosaukums grieķu valodā - Propontis (Προποντίς), "pirms Ponta" - "Pirms Melnās jūras".

Hidroloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tilpums - ap 4 000 km³.

Ūdens virsējā slāņa sāļums - 22 promiles - nedaudz vairāk, kā Melnajā jūrā bet mazāk, kā okeānos. Tomēr lielākā dziļumā ūdens kļūst sāļāks, sasniedzot 38 promiles - līdzīgi, kā Vidusjūrā.

Līdzīgi, kā Melnajā jūrā, Marmora jūrā dažādie ūdens slāņi savā starpā nesajaucas (meromiktisks baseins).

Ziemā ūdens temperatūra - 9 °C, vasarās līdz 29 °C.

Upes ieplūst pārsvarā no Anatolijas puses - Āzijas puses. No Eiropas puses (Trāķija) plūst ļoti maz upju.

Ūdens līmenis Melnajā jūrā ir augstāks nekā Egejas jūrā, kā rezultātā cauri Marmora jūrai uz Egejas jūru plūst mazāk sāļa ūdens straume. Savukārt dziļākajos ūdens slāņos straume plūst pretējā virzienā, no Vidusjūras uz Melno jūru piegādājot sāļo Vidusjūras ūdeni.

Salas un līči[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prinču salas Marmora jūrā.

Kopējā salu platība - 182 km². Divas lielākās salu grupas - Prinča salas un Marmaras salas. Marmaras salās atrodas bagātīgas marmora iegulas, kas devušas jūrai tās nosaukumu. Jūrā atrodas arī Imrali sala, kurā ieslodzīts Kurdistānas Darba partijas līderis Abdulla Odžalans.

Austrumos tālu Anatolijā iesniedzas Izmitas līcis.

Krasti kalnaini, pie ziemeļu krastiem daudz zemūdens klinšu.