1614. gads Latvijā

Vikipēdijas lapa
Pasaulē: 1611 1612 1613 - 1614 - 1615 1616 1617
Latvijā: 1611 1612 1613 - 1614 - 1615 1616 1617
Laikapstākļi: 1611 1612 1613 - 1614 - 1615 1616 1617
Sportā: 1611 1612 1613 - 1614 - 1615 1616 1617
Kino: 1611 1612 1613 - 1614 - 1615 1616 1617

Šajā lapā ir apkopoti 1614. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales vēsturiskās zemes Pārdaugavas Livonijas hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Šajā laikā pēc pamiera nolēgšanas līdz 1617. gadam bija pierimis poļu-zviedru karš starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karalistes karaspēkiem.

Valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nezināms laiks vai visa gada laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Livonijas bīskaps Oto Šenkings nodibināja Cēsīs pastāvīgu jezuītu rezidenci, nododams jezuītiem vienu no Cēsu baznīcām un ierādīdams rezidences telpas, kā arī piešķirdams ikgadējo pensiju.
  • Par hercoga Vilhelama Ketlera līdzekļiem tika iesākta Saldus pirmās mūra baznīcas celtniecība.

Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Mollīna tipogrāfijā Rīgā tika izdots Daniela Hermaņa darbu kopizdevums "Poemata".

Zinātne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]