1616. gads Latvijā

Pasaulē:	1613 1614 1615 - 1616 - 1617 1618 1619
Latvijā:	1613 1614 1615 - 1616 - 1617 1618 1619
Laikapstākļi:	1613 1614 1615 - 1616 - 1617 1618 1619
Sportā:	1613 1614 1615 - 1616 - 1617 1618 1619
Kino:	1613 1614 1615 - 1616 - 1617 1618 1619

Šajā lapā ir apkopoti 1616. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales vēsturiskās zemes Pārdaugavas Livonijas hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Šajā laikā pēc pamiera nolēgšanas līdz 1617. gadam bija pierimis Poļu-zviedru karš starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karalistes karaspēkiem.

Valdnieki

• Livonijas lielhercogs skaitījās Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
• Kurzemes un Zemgales hercogistes Kurzemes daļu pārvaldīja Vilhelms Ketlers, bet Zemgales un Sēlijas daļu viņa brālis Frīdrihs Ketlers.

Notikumi

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• Pēc muižnieku opozīcijas vadoņu brāļu Magnusa un Gotharda fon Noldu nogalināšanas Jelgavā iepriekšējā gadā, Polijas karalis abus hercogus Vilhelmu un Frīdrihu atstādināja no varas.
• Kuldīga pārstāja būt Kurzemes hercogistes galvaspilsēta, bet par Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētu kļuva Jelgava.
• Par birģermeistara un rātskungu līdzekļiem tika uzsāka rātsnama celtniecība Bauskā.
• Georgs Mancelis kļuva par mācītāju Vallē, latviešu draudzē, nomainot iepriekšējo mācītāju Henrihu Molleriju.
• Berķenes muižas īpašums tika sadalīts divās patstāvīgās muižās, kas 1704. gadā ieguva Lielbērķenes un Mazbērķenes muižas vārdu.

Jūnijs

• 30. jūnijs — Latvijas teritorijā, Kurzemes austrumos un Bauskas apkārtnē, notika pirmā dokumentāli aprakstītā zemestrīce. Pazemes grūdieni un kustības bija jūtamas līnijā Birži—Bauska—Dobele. Rakstiskās liecības par notikušo atstājis Valles muižas mācītājs, literāts un valodnieks Georgs Mancelis, kurš tobrīd atradies Pienavā. Tur “lopi uz lauka līdz ar ļaudīm, kā arī mājas tapa stipri satricinātas un no zemes iekšienes nodunēja it kā pērkons”. Pēc mūsdienu aplēsēm, Pienavas zemestrīces spēks varēja būt 5 — 6 balles pēc Eiropas makro seismiskās skalas.

Dzimuši

• 11. marts — Johans Brēfers, Zviedru Vidzemes vācu pedagogs un teologs. Rīgas akadēmiskās ģimnāzijas daiļrunības (retorikas) un vēstures profesors, vēlāk inspektors un teoloģijas profesors, Rīgas superintendents (miris 1700.)