1981. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1978 1979 1980 - 1981 - 1982 1983 1984 |
| Latvijā: | 1978 1979 1980 - 1981 - 1982 1983 1984 |
| Laikapstākļi: | 1978 1979 1980 - 1981 - 1982 1983 1984 |
| Sportā: | 1978 1979 1980 - 1981 - 1982 1983 1984 |
| Kino: | 1978 1979 1980 - 1981 - 1982 1983 1984 |
Šajā lapā ir apkopoti 1981. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 29.—30. janvāris — notika Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) 23. kongress.[1]
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. marts — darbu Juglas ielā sāka Rīgas pilsētas I bērnu slimnīca (vēlāk — Bērnu klīniskā slimnīca "Gaiļezers"). Slimnīca tika celta, plānojot 406 gultu vietas bērniem līdz 15 gadu vecumam. Jaunas, modernas, sanitāri higiēniskām prasībām atbilstošas bērnu slimnīcas celtniecība Rīgā tika pamatota ar septiņdesmitajos gados visai augsto bērnu mirstību pilsētā un nozokomiālās infekcijas pieaugumu.
- 30. marts — piedzīvoti vieni no nopietnākajiem pavasara plūdiem. Ūdens līmenis Daugavā sasniedza 8,3 metrus. Plūdi sākās pie 6,3 metru atzīmes, parasti ziemā ūdens līmenis ir 2,6 metri. Saimniecības "Kronvaldu" kompleksā noslīka 1 022 govis, Salas putnu fermā 3 000 vistu.[2]
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. aprīlis — Padomju Savienībā un arī Latvijā ieviests vasaras laiks.
- 21. aprīlis — dibināts folkloras ansamblis "Iļģi".[3]
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 13. jūnijs — lidmašīna An-2 ietriecās Saldus naftas bāzes mazuta rezervuārā, kas gan nebija pilns un neizraisīja milzīgu ugunsgrēku, jo tvertnē varēja atrasties 2000 tonnas mazuta, bet kopā tādas tvertnes bāzē bija 16. Avārijas iemesls bija dzinēja pēkšņa apstāšanās lidmašīnas pacelšanās laikā.[4]
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 21. jūlijs — ekspluatācijā tika nodots Gorkija tilts Rīgā[5] (pēc citas informācijas 17. jūlijā).[1]
Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Rūpnīca VEF uzsāk retro telefona modeļu "Stella", "Retro" un "Rīga" ražošanu.
- Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas terminoloģijas komisijas vadībā tika publicēta pirmā "Ekonomiskās ģeogrāfijas terminu vārdnīca".
- Arheologa Jāņa Apala vadībā pie Āraišu ezermītnes tiek veikta pirmā seno latgaļu 9. gadsimta koka ēkas rekonstrukcija, izmantojot tā laika metodes un darbarīkus. Tādējādi tiek likti pamati Āraišu arheoloģiskā parka izveidei dažus gadus vēlāk.
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mākslas filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- "Laikmetu griežos" (režisors Gunārs Piesis)
- "Izmeklēšanā noskaidrots" (režisore Ada Neretniece)
- "Atcerēties vai aizmirst" (režisors Jānis Streičs)
- "Spēle" (režisors Arvīds Krievs)
- "Ilgais ceļš kāpās" (režisors Aloizs Brenčs)
- "Rudais terorists" (režisore Lūcija Ločmele)
- "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (režisors Jānis Streičs)
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 5. janvāris — Sandra Krūma, vieglatlēte
- 11. janvāris — Iveta Pole, teātra un kino aktrise
- 13. janvāris — Ieva Melgalve, rakstniece
- 15. janvāris — Krišjānis Rēdlihs, hokejists
- 29. janvāris — Roberts Mežeckis, futbolists
- 9. februāris — Māris Urtāns, vieglatlēts
- 20. februāris — Aleksejs Širokovs, hokejists
- 11. marts — Linda Nemiera, rakstniece
- 22. maijs — Liene Jansone, basketboliste
- 25. maijs — Kristians Brekte, mākslinieks
- 7. jūnijs — Ģirts Karlsons, futbolists
- 11. jūnijs:
- Jana Hermane, popmūziķe
- Georgijs Pujacs, hokejists
- 12. jūnijs — Raitis Grafs, basketbolists
- 2. jūlijs — Tomass Dukurs, skeletonists
- 13. jūlijs — Ineta Radēviča, vieglatlēte
- 12. augusts — Gatis Kalniņš, futbolists
- 15. augusts — Jānis Skutelis, komiķis un aktieris
- 25. augusts — Deniss Sokoļskis, futbolists
- 29. augusts — Aleksandrs Golubevs, futbola tiesnesis
- 8. septembris — Māris Ļaksa, basketbolists
- 18. septembris — Kristaps Valters, basketbolists
- 16. oktobris — Māris Eltermanis, futbola vārtsargs
- 30. oktobris — Andrejs Dūda, peldētājs
- 6. novembris:
- Kaspars Gorkšs, futbolists
- Dana Reizniece-Ozola, šahiste un politiķe
- 21. novembris — Ainārs Kovals, šķēpmetējs
- 6. decembris — Dmitrijs Miļkevičs, vieglatlēts
- 30. decembris — Vadims Logins, futbolists
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. februāris — Aleksandra Beļcova, māksliniece (dzimusi 1892. gadā)
- 2. marts — Anna Sakse, rakstniece (dzimusi 1905. gadā)
- 2. jūlijs — Voldemārs Pūce, režisors (dzimis 1906. gadā)
- 6. augusts — Vilis Janums, virsnieks (dzimis 1894. gadā)
- 30. augusts — Konrāds Ubāns, mākslinieks (dzimis 1893. gadā)
- 29. septembris — Teodots Ozoliņš, diplomāts (dzimis 1899. gadā)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Vanšu (Gorkija) tilts.
Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 768. lpp.
- ↑ Leonīds Salcevičs, Hidromeliorācijas speciālists, lauksaimniecības, izglītības un pašvaldību darbinieks Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē., gramata21.lv
- ↑ Grupas Iļģi biogrāfija Arhivēts 2011. gada 15. septembrī, Wayback Machine vietnē., ilgi.lv
- ↑ Aviokatastrofas Latvijā Arhivēts 2012. gada 13. aprīlī, Wayback Machine vietnē., citavesture.lv
- ↑ Citas Padomju Rīgas apskates vietas / Vanšu tilts, citariga.lv
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |