1983. gads
Vikipēdijas raksts
| Gadsimti: | 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1980 1981 1982 - 1983 - 1984 1985 1986 |
| 1983. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| Laikapstākļi Latvijā |
| 1983. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1983 MCMLXXXIII |
| Ab urbe condita | 2736 |
| Armēņu kalendārs | 1432 ԹՎ ՌՆԼԲ |
| Ķīniešu kalendārs | 4679 – 4680 壬戌 – 癸亥 |
| Etiopu kalendārs | 1975 – 1976 |
| Ebreju kalendārs | 5743 – 5744 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2038 – 2039 |
| - Shaka Samvat | 1905 – 1906 |
| - Kali Yuga | 5084 – 5085 |
| Irānas kalendārs | 1361 – 1362 |
| Islāma kalendārs | 1404 – 1405 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1983. (MCMLXXXIII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Notikumi
[izmainīt šo sadaļu] Janvāris
- 19. janvāris — Apple Inc izlaiž personālo datoru Apple Lisa.
- 22. janvāris — Bjerns Borgs aiziet no tenisa pēc 5 uzvarām pēc kārtas Vimbldonā.
- 26. janvāris — IBM-PC savietojamiem datoriem tiek izlaists Lotus 1-2-3.
- 26. janvāris — Lielbritānijā nolīst sarkans lietus, kas satur smiltis no Sahāras tuksneša.
- 31. janvāris — Lielbritānijā obligāta kļūst drošības josta automašīnu vadītajiem un priekšējiem pasažieriem.
[izmainīt šo sadaļu] Februāris
- 7. februāris — Irāna veic invāziju dienvidaustrumu Irākā.
- 13. februāris — ASV prezidents Ronalds Reigans pasludina 1983. par Bībeles gadu.
- 16. februāris — Pelnu trešdienas krūmu ugunsgrēki Viktorijas štatā un Dienvidaustrālijā paņēma 75 cilvēku dzīvības. Tas bija otrais lielākais mežu ugunsgrēks Austrālijas vēsturē pēc 2009. gada februārī notikušā.
[izmainīt šo sadaļu] Marts
- 1. marts — Baleāru salas un Madride kļūst par autonomiem apgabaliem Spānijā.
- 1. marts — Swatch piedāvā savus pirmos rokas pulksteņu modeļus.
- 5. marts — Bobs Hauke tiek ievēlēts par Austrālijas premjerministru.
- 8. marts — IBM laiž pārdošanā IBM PC XT.
- 8. marts — ASV prezidents Ronalds Reigans nosauc Padomju Savienību par "ļaunuma impēriju".
- 23. marts — Stratēģiskās aizsardzības iniciatīva: ASV prezidents Ronalds Reigans paziņo par plāniem veidot tehnoloģijas, lai pārtvertu ienaidnieka raķetes. Prese to nosauc par "Zvaigžņu kariem".
[izmainīt šo sadaļu] Aprīlis
- 7. aprīlis — STS-6: Space Shuttle Challenger astronauti Storijs Masgreivs un Donalds H. Petersons veic pirmo pastaigu kosmosā (ilgums: 4 stundas, 10 minūtes).
- 11. aprīlis — Kanberā notiek Nacionālais ekonomikas samits.
- 12. aprīlis — Britu filma Gandi iegūst 8 Oskarus.
- 12. aprīlis — Harolds Vašingtons kā pirmais melnādainais tiek ievēlēts par Čikāgas mēru.
- 18. aprīlis — Beirutā tiek uzspridzināta ASV vēstniecība, nogalinot 63 cilvēkus.
[izmainīt šo sadaļu] Maijs
- 6. maijs — Žurnāls Stern publicē "Hitlera dienasgrāmatu", kas vēlāk izrādās viltojums.
- 9. maijs — Pāvests Jānis Pāvils II atceļ Galileo Galileja izraidījumu no baznīcas.
- 11. maijs — Aberdeen FC iegūst Eiropas kausu ieguvēju kausu, finālā uzvarot Real Madrid ar 2—1.
- 16. maijs — Londonas policija sāk lietot riteņu saslēgus neatļautā vietā atstātām automašīnām.
- 17. maijs — Libāna, Izraēla un ASV paraksta līgumu par Izraēlas spēku izvākšanu no Libānas.
- 26. maijs — Japānā, ziemeļu Honsju notiek spēcīga zemestrīce un cunami, nogalinot 104 un savainojot 163 iedzīvotājus.
- 28. maijs — Viljamsburgā sākas 9. G7 samits.
[izmainīt šo sadaļu] Jūnijs
- 9. jūnijs — Margareta Tečere, Lielbritānijas premjerministre kopš 1979. gada, atkārtoti uzvar vēlēšanās, savācot 42% balsu.
- 13. jūnijs — Pioneer 10 kļūst par pirmo cilvēka radīto objektu, kas pamet Saules sistēmu.
- 18. jūnijs — STS-7: Salija Raida kļūst par pirmo amerikānieti kosmosā ar kosmosa kuģi Challenger.
[izmainīt šo sadaļu] Jūlijs
- 1. jūlijs — Austrālijas augstākā tiesa aptur Franklina aizsprosta celtniecību Tasmānijā.
- 15. jūlijs — Japānā sāk Nintendo Entertainment System pārdošanu.
- 20. jūlijs — Polijas valdība atceļ karastāvokli un amnestē politiski ieslodzītos.
- 22. jūlijs — austrālietis Diks Smits pabeidz lidojumu apkārt pasaulē vienatnē ar helikopteru.
- 23. jūlijs — Šrilankā notiek Melnais Jūlijs — sabiedrības sacelšanās, kas notika pret Šrilankas tamiliem un ievadīja Šrilankas pilsoņu karu.
- 23. jūlijs — Lietus un dubļi izraisa dabas katastrofu Simanes prefektūrā, Japānā, nogalinot 117 iedzīvotājus.
[izmainīt šo sadaļu] Augusts
- 4. augusts — Tomass Sankara kļūst par Augšvoltas prezidentu.
- 18. augusts — Viesuļvētra Alīsija posta Teksasas krastu, nogalinot 22 cilvēkus un radot zaudējumus vairāku miljardu dolāru apjomā.
- 21. augusts — Manilā neilgi pēc atgriešanās no trimdas tiek noslepkavots Filipīnu opozīcijas līderis Benigno Akvino (jaunākais).
- 30. augusts — STS-8: Džions S. Blafords kosmosa kuģī Challenger kļūst par pirmo melnādaino amerikāni kosmosā.
[izmainīt šo sadaļu] Septembris
- 1. septembris — Aukstais karš: Korejas pasažieru lidmašīnu pēc ielidošanas Padomju gaisa telpā notriec Padomju Savienības iznīcinātājlidmašīna. Visi 269 cilvēki iet bojā.
- 4. septembris — Seši vīri šķērso 48 stundās kājām zem ūdens šķērso Sidnejas ostu, veicot 82,9 km.
- 6. septembris — Padomju Savienība atzīst Korejas lidmašīnas notriekšanu, apgalvojot, ka piloti nezināja, ka tā ir civilā lidmašīna.
- 16. septembris — Donna Grifitsa Pīršorā, Anglijā beidz šķaudīt pēc nepārtrauktas 978 dienu šķaudīšanas (kopš 1981. gada 13. janvāra).
- 23. septembris — Jaunkaledonijā izceļas nemieri starp vietējiem kanakiem un franču kolonistiem. Francijas valdība atsauc neatkarības solījumus.
- 25. septembris — Labirinta cietuma bēgšana. 38 īru republikāņu cietumnieki, bruņojušies ar 6 šautenēm nolaupa pārtikas piegādes auto un izbēg no Labirinta cietuma. Tā ir lielākā bēgšana no cietuma Britānijas vēsturē kopš 2. pasaules kara.
- 25. septembris — 26. septembris — Padomju militārais virsnieks Staņislavs Petrovs novērš vispasaules kodolkaru.
- 27. septembris — Interešu kopās net.unix-wizards un net.usoft tiek oficiāli paziņots par GNU projektu.
[izmainīt šo sadaļu] Oktobris
- 4. oktobris — Ričards Noubls uzstāda jaunu ātruma rekordu uz zemes — 1019,47 km/h, braucot ar Thrust 2 Melnās klints tuksnesī, Nevadā.
- 9. oktobris — Rangūnas spridzināšanas laikā tiek nogalināts Dienvidkorejas Ārlietu ministrs Lī Bum Suks un vēl 21 cilvēks.
- 19. oktobris — Grenādas premjerministram Morisam Bišopam un 40 viņa līdzcilvēkiem tiek izpildīts nāvessods nošaujot.
- 21. oktrobris — 17. Vispārīgajā svaru un mēru konferencē tiek definēts metrs kā attālums, ko gaisma vakuumā veic 1/299 792 458 sekundes daļā, piesaistot to gaismas ātrumam.
- 22. oktobris — Bonnā, Rietumvācijā notiek demonstrācija par atteikšanos no kodolieročiem.
- 23. oktobris — Vienlaicīgi pašnāvnieku uzbrukumi iznīcina Francijas un ASV armijas barakas Beirutā, nogalinot 241 ASV un 58 Francijas karavīrus un 6 Libānas civiliedzīvotājus.
- 25. oktobris — ASV spēki iebrūk Grenādā pēc Dominikas premjerministres Jevgēņijas Čārlzas lūguma.
- 25. oktobris — Tiek izlaista Microsoft Word pirmā versija.
- 27. oktobris — Pāvests Jānis Pāvils II cietumā apmeklē Memetu Ali Agdžu — cilvēku, kas viņu sašāva, lai piedotu viņam.
- 30. oktobris — Argentīnā notiek pirmās demokrātiskās vēlēšanas pēc 7 gadu militāras pārvaldes.
[izmainīt šo sadaļu] Novembris
- 2. novembris — Sākās Able Archer 83, NATO mācības, kuras daudzas padomju amatpersonas uztvēra kā kodoluzbrukumu, izraisot pēdējo kodolkrīzi Aukstā kara laikā.
- 11. novembris — Ronalds Reigans kļūst par pirmo ASV prezidentu, kurš vēršas pie Japānas parlamenta.
- 15. novembris — Kipras turku daļa deklarē savu neatkarību.
- 17. novembris — Tiek dibināta Zapatistas Nacionālā atbrīvošanas armija.
[izmainīt šo sadaļu] Decembris
- 10. decembris — Argentīnā tiek atjaunota demokrātija pēc militāras pārvaldes.
[izmainīt šo sadaļu] Visa gada garumā
- Čadas pilsoņu karš (1965—1993)
- Aukstais karš
- Namībijas neatkarības karš (1966—1988)
- Otrā Malaizijas krīze (1967—1989)
- Dienvidāfrikas robežu karš (1965—1989)
- Ziemeļīrijas konflikts (1969—1994)
[izmainīt šo sadaļu] Dzimuši
- 7. janvāris — Natālija Gulbis (Natalie Anne Gulbis), latviešu izcelsmes ASV golfa spēlētāja
- 11. janvāris — Adrians Sutils (Adrian Sutil), vācu autosportists
- 18. janvāris — Ance Priede, latviešu aktrise
- 19. janvāris:
- Hikaru Utada (宇多田 ヒカル, Utada Hikaru), japāņu dziedātāja
- Justīna Kovaļčika (Justyna Kowalczyk), poļu distanču slēpotāja
- 23. janvāris — Kšištofs Longevka (Krzysztof Łągiewka), Polijas futbolists
- 24. janvāris — Skots Spīds (Scott Speed), ASV autosportists
- 2. februāris — Karolīna Klifta (Carolina Klüft), zviedru vieglatlēte
- 7. februāris — Kristians Klīns (Christian Klien), Austrijas autosportists
- 4. marts — Imants Legzda, latviešu hokejists
- 14. marts — Kristaps Janičenoks, latviešu basketbolists
- 27. marts — Vasīlijs Košečkins (Василий Кошечкин), krievu hokejists
- 4. aprīlis — Bens Gordons (Ben Gordon), Apvienotās Karalistes un ASV basketbolists
- 12. aprīlis — Lūks Kibets (Luke Kibet), Kenijas vieglatlēts
- 13. aprīlis — Nikola Kuka (Nicole Cooke), britu riteņbraucēja
- 15. aprīlis — Iļja Kovaļčuks (Илья Валерьевич Ковальчук), krievu hokejists
- 23. aprīlis — Daniela Hantuhova (Daniela Hantuchová), slovāku tenisiste
- 26. aprīlis — Juris Šics, latviešu kamaniņu braucējs
- 30. aprīlis — Tatjana Hifnere (Tatjana Hüfner), vācu kamaniņu braucēja
- 2. maijs — Tina Maze (Tina Maze), slovēņu kalnu slēpotāja
- 6. maijs — Dani Alvešs (Daniel Alvess da Silva), Brazīlijas futbolists
- 24. maijs — Židrūns Karčemarsks (Žydrūnas Karčemarskas), Lietuvas futbolists
- 8. jūnijs — Kima Kleistersa (Kim Clijsters), Beļģijas tenisiste
- 27. jūnijs — Alsu (Алсу), Krievijas tatāru dziedātāja
- 13. jūlijs — Liu Sjans (劉翔), Ķīnas vieglatlēts
- 15. jūlijs — Pāvels Veselovs, Latvijas basketbolists
- 21. jūlijs — Jānis Pozņaks, latviešu basketbolists
- 8. augusts — Oskars Kļava, latviešu futbolists
- 12. augusts — Anete Jēkabsone-Žogota, latviešu basketboliste
- 30. augusts — Georgijs Gelašvili (Георгий Гелашвили, გელაშვილი გიორგი), gruzīnu izcelsmes Krievijas hokejists
- 3. septembris — Intars Dambis, latviešu bobslejists
- 12. septembris — Jurijs Sokolovs, Latvijas futbolists
- 14. septembris — Eimija Vainhausa (Amy Winehouse), angļu dziedātāja (2011)
- 24. septembris — Zane Tamane, latviešu basketboliste
- 30. septembris — Kristīne Kārkliņa, latviešu basketboliste
- 15. oktobris — Bruno Senna, Brazīlijas autosportists
- 8. novembris — Blanka Vlašiča (Blanka Vlašić), horvātu augstlēcēja
- 17. novembris:
- Edijs Brahmanis, latviešu hokejists
- Kateršina Emonsa (Kateřina Emmons), čehu sporta šāvēja
- 28. novembris — Jesenija Volžankina, Latvijas vieglatlēte
- 8. decembris — Mets Elisons (Matt Ellison), Kanādas hokejists
- 27. decembris — Armands Bērziņš, latviešu hokejists
[izmainīt šo sadaļu] Miruši
- 25. februāris — Tenesijs Viljamss, ASV rakstnieks (dzimis 1911.)
- 1. marts — Ojārs Ābols, latviešu gleznotājs un mākslas teorētiķis (dzimis 1922.)
- 10. marts — Andrejs Johansons, latviešu kultūrvēsturnieks, rakstnieks (dzimis 1922.)
- 17. marts — Haldans Kefers Hartlains, ASV psihologs (dzimis 1903.)
- 4. aprīlis — Kārlis Šteins, latviešu astronoms (dzimis 1911.)
- 22. maijs — Alberts Klods, beļģu biologs (dzimis 1899.)
- 27. maijs — Lilita Bērziņa, latviešu aktrise (dzimusi 1903.)
- 29. maijs — Arvīds Pelše, latviešu vēsturnieks, padomju politiķis (dzimis 1899.)
- 29. jūlijs —
- Luijs Bunjuels (Luis Buñuel), Spānijas kinorežisors (dzimis 1900.)
- Deivids Naivens (David Niven), britu aktieris (dzimis 1910.)
- 10. septembris
- Fēlikss Blohs, Šveicē dzimis fiziķis (dzimis 1905.)
- Džons Brovers Minočs, smagākais jebkad dzīvojušais vīrietis (dzimis 1941.)
- 25. septembris — Leopolds III, Beļģijas karalis (dzimis 1901.)
- 26. oktobris — Alfrēds Tarskis (Alfred Tarski), ebreju izcelsmes poļu/ASV matemātiķis un loģiķis (dzimis 1901.)
- 28. novembris — Ojārs Vācietis, latviešu dzejnieks (dzimis 1933.)
[izmainīt šo sadaļu] Nobela prēmijas
- Ekonomikā — Žerārs Debro
- Fizikā — Subrahmanjans Čandrasekars un Viljams Alfrēds Faulers
- Fizioloģijā vai medicīnā — Barbara Makklintoka
- Ķīmijā — Henrijs Taube
- Literatūrā — Viljams Goldings
- Miera veicināšanā — Lehs Valensa
[izmainīt šo sadaļu] Kalendārs
 |
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
