2022. gada Āzijas spēles

2022. gada Āzijas spēles
Vieta	Handžou, Ķīna
Disciplīnas	481 (40 sporta veidos)
Atklāšanas ceremonija	2023. gada 23. septembris
Noslēguma ceremonija	2023. gada 8. oktobris
Oficiāli atklāja	Sji Dzjiņpins ; (ĶTR prezidents)
Lāpas iededzējs	Vans Šuņs
Norises vieta	Handžou sporta parka stadions
	www.hangzhou2022.cn

2022. gada Āzijas spēles (ķīniešu: 2022年亚洲运动会) jeb 19. Āzijas spēles, plašāk pazīstamas arī kā Handžou 2022 (ķīniešu: 杭州2022), bija daudzu sporta veidu sacensības, kas no 2023. gada 23. septembra līdz 8. oktobrim norisinājās Ķīnas pilsētā Handžou.

Sākotnēji tās bija paredzēts aizvadīt no 2022. gada 10. septembra līdz 25. septembrim, bet 2022. gada 6. maijā spēles tika pārceltas uz 2023. gadu Covid-19 pandēmijas dēļ.^[1] Jaunie datumi tika paziņoti 2022. gada 19. jūlijā.^[2] Handžou bija trešā Ķīnas pilsēta, kas uzņēma Āzijas spēles, pirms tam Āzijas spēles ir rīkojusi arī Pekina 1990. gadā un Guandžou 2010. gadā.

Ķīnas Olimpiskā komiteja pieteikumu rīkot spēles iesniedza 2015. gada 18. augustā.^[3] Tā bija vienīgā oficiāli izvirzītā kandidatūra. Spēļu rīkošanas tiesības Handžou tika piešķirtas 2015. gada 16. septembrī Āzijas Olimpiskās padomes 34. Ģenerālās asamblejas laikā Ašgabatā, Turkmenistānā.^[4]

Spēlēs tika sadalīts 481 medaļu komplekts 40 sporta veidos. Visvairāk zelta medaļu (201) izcīnīja Ķīnas sportisti, labojot sev piederošo rekordu, ko sasniedza 2010. gadā, kad izcīnīja 199 zelta medaļas.^[5] Ķīna ieguva visvairāk medaļu arī kopumā — 383.

Dalībnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēlēs piedalījās sportisti no visām 45 nacionālajām olimpiskajām komitejām, kas ir Āzijas Olimpiskās padomes locekles. Sākotnēji bija paredzēts, ka pirmo reizi tiks atļauts piedalīties arī Okeānijas sportistiem, taču tikai atsevišķos sporta veidos, lai kvalificētos 2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm.^[6] 2022. gada aprīlī Austrālijas un Jaunzēlandes olimpisko komiteju amatpersonas paziņoja, ka abas valstis nepiedalīsies spēlēs.^[7]

2023. gada 26. janvārī Āzijas Olimpiskā padome piedāvāja Krievijas un Baltkrievijas sportistiem iespēju piedalīties Āzijas spēlēs, lai abu valstu sportisti varētu kvalificēties 2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm, neskatoties uz valstīm noteiktajām sankcijām.^[8] 8. jūlijā Āzijas Olimpiskā padome atļāva līdz pat 500 sportistiem no Krievijas un Baltkrievijas sacensties neitrālā stausā, neietekmējot medaļu skaitu, šo lēmumu vēlāk atbalstīja arī Starptautiskā Olimpiskā komiteja.^[9] Tā paša gada 2. septembrī tika paziņots, ka Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalība nav iespējama "tehnisku iemeslu dēļ".^[10]

Dalībvalstu saraksts (sportistu skaits ir norādīts iekavās):

Afganistāna (83)
Apvienotie Arābu Emirāti (134)
Austrumtimora (27)
Bahreina (143)
Bangladeša (181)
Bruneja (11)
Butāna (27)
Filipīnas (391)
Honkonga (688)
Indija (655)
Indonēzija (415)
Irāka (33)
Irāna (289)
Japāna (773)
Jemena (20)

Jordānija (78)
Kambodža (133)
Katara (231)
Kazahstāna (527)
Kirgizstāna (181)
Korejas Republika (867)
Korejas TDR (185)
Kuveita (140)
Ķīna (887)
Laosa (94)
Libāna (29)
Makao (183)
Malaizija (289)
Maldīvija (76)
Mjanma (107)

Mongolija (408)
Nepāla (253)
Omāna (44)
Pakistāna (189)
Palestīna (70)
Saūda Arābija (188)
Singapūra (431)
Sīrija (7)
Šrilanka (84)
Tadžikistāna (106)
Taivāna (524)
Taizeme (934)
Turkmenistāna (57)
Uzbekistāna (394)
Vjetnama (332)

Medaļu tabula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

* Mājinieki (Ķīna)


Vieta	Valsts	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
1	Ķīna (CHN)*	201	111	71	383
2	Japāna (JPN)	52	67	69	188
3	Dienvidkoreja (KOR)	42	59	89	190
4	Indija (IND)	28	38	41	107
5	Uzbekistāna (UZB)	22	18	31	71
6	Ķīnas Taipeja (TPE)	19	20	28	67
7	Irāna (IRI)	13	21	20	54
8	Taizeme (THA)	12	14	32	58
9	Bahreina (BRN)	12	3	5	20
10	Ziemeļkoreja (PRK)	11	18	10	39
11	Kazahstāna (KAZ)	10	22	48	80
12	Honkonga (HKG)	8	16	29	53
13	Indonēzija (INA)	7	11	18	36
14	Malaizija (MAS)	6	8	18	32
15	Katara (QAT)	5	6	3	14
16	Apvienotie Arābu Emirāti (UAE)	5	5	10	20
17	Filipīnas (PHI)	4	2	12	18
18	Kirgizstāna (KGZ)	4	2	9	15
19	Saūda Arābija (KSA)	4	2	4	10
20	Singapūra (SGP)	3	6	7	16
21	Vjetnama (VIE)	3	5	19	27
22	Mongolija (MGL)	3	5	13	21
23	Kuveita (KUW)	3	4	4	11
24	Tadžikistāna (TJK)	2	1	4	7
25	Makao (MAC)	1	3	2	6
26	Šrilanka (SRI)	1	2	2	5
27	Mjanma (MYA)	1	0	2	3
28	Jordānija (JOR)	0	5	4	9
29	Turkmenistāna (TKM)	0	1	6	7
30	Afganistāna (AFG)	0	1	4	5
31	Pakistāna (PAK)	0	1	2	3
32	Bruneja (BRU)	0	1	1	2
	Nepāla (NEP)	0	1	1	2
	Omāna (OMA)	0	1	1	2
35	Irāka (IRQ)	0	0	3	3
35	Laosa (LAO)	0	0	3	3
37	Bangladeša (BAN)	0	0	2	2
38	Kambodža (CAM)	0	0	1	1
	Libāna (LBN)	0	0	1	1
	Palestīna (PLE)	0	0	1	1
	Sīrija (SYR)	0	0	1	1
Kopā		482	480	631	1593

Avots: hangzhou2022.cn

Tikai četru dalībvalstu sportisti neieguva nevienu medaļu (Austrumtimora, Butāna, Jemena, Maldīvija).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «Games Hangzhou Asian Games postponed until 2023 over COVID». reuters.com (angļu). 2022. gada 6. maijs. Skatīts: 2023. gada 4. novembrī.
↑ «OCA announces new dates for the 19th Asian Games – Hangzhou». anocolympic.org (angļu). 2022. gada 20. jūlijs. Skatīts: 2023. gada 4. novembrī.
↑ «Hangzhou submits bid for 2022 Asian Games». insidethegames.biz (angļu). 2015. gada 18. augusts. Skatīts: 2023. gada 4. novembrī.
↑ «Hangzhou confirmed as host of 2022 Asian Games». insidethegames.biz (angļu). 2015. gada 16. septembris. Skatīts: 2023. gada 4. novembrī.
↑ «China sets medal record at Asian Games with 201 golds». globaltimes.cn (angļu). 2023. gada 8. oktobris. Skatīts: 2023. gada 4. novembrī.
↑ «Oceania countries set to compete at 2022 Asian Games in Hangzhou». insidethegames.biz (angļu). 2019. gada 3. marts. Skatīts: 2023. gada 4. novembrī.
↑ «Australia, New Zealand not sending athletes to Asian Games». reuters.com (angļu). 2022. gada 26. aprīlis. Skatīts: 2023. gada 4. novembrī.
↑ «Krievijas un Baltkrievijas sportisti drīkstēs piedalīties Āzijas spēlēs». sports.tv3.lv. 2023. gada 26. janvāris. Skatīts: 2023. gada 4. novembrī.
↑ «IOC supports Russian and Belarusian athletes participating in Asian Games». japantimes.co.jp (angļu). 2023. gada 14. jūlijs. Skatīts: 2023. gada 4. novembrī.
↑ «Russians and Belarusians to not compete at Hangzhou 2022 Asian Games as IOC says plan is "not feasible"». insidethegames.biz (angļu). 2023. gada 2. septembris. Skatīts: 2023. gada 4. novembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oficiālā tīmekļa vietne

[1] «Games Hangzhou Asian Games postponed until 2023 over COVID». reuters.com (angļu). 2022. gada 6. maijs. Skatīts: 2023. gada 4. novembrī.

[2] «OCA announces new dates for the 19th Asian Games – Hangzhou». anocolympic.org (angļu). 2022. gada 20. jūlijs. Skatīts: 2023. gada 4. novembrī.

[3] «Hangzhou submits bid for 2022 Asian Games». insidethegames.biz (angļu). 2015. gada 18. augusts. Skatīts: 2023. gada 4. novembrī.

[4] «Hangzhou confirmed as host of 2022 Asian Games». insidethegames.biz (angļu). 2015. gada 16. septembris. Skatīts: 2023. gada 4. novembrī.

[5] «China sets medal record at Asian Games with 201 golds». globaltimes.cn (angļu). 2023. gada 8. oktobris. Skatīts: 2023. gada 4. novembrī.

[6] «Oceania countries set to compete at 2022 Asian Games in Hangzhou». insidethegames.biz (angļu). 2019. gada 3. marts. Skatīts: 2023. gada 4. novembrī.

[7] «Australia, New Zealand not sending athletes to Asian Games». reuters.com (angļu). 2022. gada 26. aprīlis. Skatīts: 2023. gada 4. novembrī.

[8] «Krievijas un Baltkrievijas sportisti drīkstēs piedalīties Āzijas spēlēs». sports.tv3.lv. 2023. gada 26. janvāris. Skatīts: 2023. gada 4. novembrī.

[9] «IOC supports Russian and Belarusian athletes participating in Asian Games». japantimes.co.jp (angļu). 2023. gada 14. jūlijs. Skatīts: 2023. gada 4. novembrī.

[10] «Russians and Belarusians to not compete at Hangzhou 2022 Asian Games as IOC says plan is "not feasible"». insidethegames.biz (angļu). 2023. gada 2. septembris. Skatīts: 2023. gada 4. novembrī.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]