Anna Stjuarte

Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no Anna Stjuarta)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Anna Stjuarta
Anne Stuart
Anne1705.jpg
Annas Stjuartas 1705. gada portrets
Valda no 1702. gada 8. marta līdz 1714. gada 1. augustam
Priekštecis Vilhelms III
Pēctecis Džordžs I
Dzīvesbiedrs Dānijas princis Džordžs
Bērni Viljams, karaļnama princis,
Gločesteras hercogs
Karaliskais nams Stjuartu dinastija
Tēvs Džeimss II
Māte lēdija Anna Haida
(Klarendonas grāfa meita)
Dzimusi 1665. gada 6. februārī
Sv. Džeimsa pilī, Londonā
Mirusi 1714. gada 1. augustā
Kensingtonu pilī, Londonā

Anna Stjuarta (angļu: Anne Stuart, dzimusi 1665. gada 6. februārī, mirusi 1714. gada 1. augustā) no 1702. gada 8. marta bija Skotijas, Īrijas un Anglijas karaliene. Pirms viņas valdīja Vilhelms III (Skotijā viņš bija Vilhelms II), Annas svainis. Annas tēvs Džeimss II, kurš bija pārgājis katolicismā, tika gāzts no troņa pēc revolūcijas, kura notika 1688.-1689. gadā; viņas svainis Viljams III un māsa Marija II kļuva par monarhiem, un tas ir vienīgais tāds gadījums britu vēsturē. Pēc Marijas nāves 1694. gadā, Vilhelms III vadīja valsti vienpersoniski līdz savai nāvei 1702. gadā.

1707. gada 1. maijā saskaņā ar Ūnijas aktu Anglija un Skotija tika apvienota vienā valstī, izveidojoties Lielbritānijas Karalistei. Anna kļuva par tās pirmo valdnieci, lai gan bija arī vienlaicīgi Īrijas karaliene. Anna valdīja 12 gadus līdz nomira 1714. gada augustā.

Annas dzīve iezīmējās ar vairākām krīzēm, kas bija gan personīgas, gan valstiskas, gan reliģiskas. Tā kā karaliene Anna mira, neatstājot dzīvus pēcnācējus, Stjuartu dzimtas tiešā līnija bija izmirusi. Pēc viņas tronī kāpa Annas otrās pakāpes brālēns Hanoveres kūrfirsts Džordžs I, dibinot Hanoveres dinastiju. Džordžs I bija Bohēmijas Elizabetes mazdēls, savukārt Elizabete bija Džeimsa I Stjuarta meita.[1]

Papildliteratūra [izmainīt šo sadaļu]

Atsauces un piezīmes [izmainīt šo sadaļu]



Priekštecis:
Orānijas Vilhelms
Lielbritānijas karaliene
1702.-1714.
Pēctecis:
Džordžs I