Viljams I Iekarotājs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
karalis Viljams I
WilliamI-lrg.jpg
Valda 25.12.1066.-09.09.1087.
Kronēšana 25.12.1066.
Sieva

(Flandrijas hercoga meita)

Bērni
  • dēls Roberts (1054(?).-1134.)
  • dēls Ričards (1055(?).-1181(?).)
  • dēls Viljams (1056.-1100.)
  • meita Adele (1066(?).-1137.)
  • dēls Henrijs (1068.-1135.)
Karaliskais nams Normandiešu dinastija
Tēvs Roberts II Lielais

(Normandijas hercogs)

Māte Arleta
Dzimis 1028.(?) gadā Falēzē, Normandijā
Miris 09.09.1087. Ruānā
Viljama, Normandijas hercoga un Anglijas karaļa ģerbonis
Viljama I ģenealoģiskais koks
Anglijas karaliste 1087. gadā

Viljams I Iekarotājs, arī Viljams Bastards (franču: Guillaume le Conquérant, Guillaume le Bâtard; angļu: William I the Conqueror, William the Bastard, 1028.-1087.), Normandijas hercogs Viljams II (1035.-1087.), Anglijas karalis Viljams I (1066.-1087.)

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1027. vai 1028. gadā Normandijā, Falēzē (fr. Falaise). Tēvs - sestais Normandijas hercogs Roberts II Lielais (fr. Robert II le Magnifique), māte - hercoga konkubīne Arleta no Felēzes (fr. Arlette de Falaise, ou Herleva, Erlève, Herlève, Herlotte), acīmredzot kāda normāņu bruņinieka meita vai atraitne. Vecāki nebija laulājušies, un viņu vienīgais bērns Viljams bija ārlaulībā dzimis, tāpēc to iesauca par "bastardu".

8 gadu vecumā mantoja Normandijas hercogu troni, taču, tā kā bija ārlaulībā dzimis, troni nācās sargāt ar spēku: tikai pēc 1047. gadā kaujas ar dumpīgajiem baroniem pie Valesdūnas (burt. kauja kāpu ielejā - fr. Bataille du Val-ès-Dunes), Viljams vairs varēja neuztraukties par troni. 15 gadu vecumā Viljamu iesvēta bruņinieku kārtā Francijas karalis Anrī I Kapetings.

1053. gadā aprecējās ar Flandrijas grāfa Boduēna V (fr. Baudouin V de Flandre) meitu Matildi (fr. Mathilde de Flandre, angl. Matilda of Flanders), un šajā laulībā piedzima 4 dēli un 6 meitas.

Iebrukums Anglijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā pēdējais Veseksu dinastijas Anglijas karalis Edvards Grēksūdzētājs 1066. gada 4. janvārī mira, neatstājot mantinieku, toties testamentā kā pēcnācēju bija norādījis savu brālēnu Normandijas hercogu Viljamu II, tas nekavējoties ar karaspēku ieradās Anglijā. Normāņi 14. oktobrī kaujā pie Heistingsas sakāva ievēlēto anglosakšu karali Haroldu II Godvinsonu un 26. decembrī hercogs Viljams tika kronēts par Anglijas karali Viljamu I.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Cross, Arthur Lyon. A History of England and Greater Britain. Macmillan, 1917.
  • Bates, David., William the Conqueror, London : George Philip, (1989) 198 p. ISBN 978-0-7524-1980-0
  • Douglas, David C., William the Conqueror; the Norman impact upon England, Yale English monarchs series, London : Yale University Press, (1999) 476 p., ISBN 0-300-07884-6
  • Howarth, David., 1066 The Year of the Conquest, London : Collins, (1977) 207 p., ISBN 0-00-211845-9
  • Prescott, Hilda F.M., Son of Dust. London: White Lion, (1932) reprinted 1978. 288 p. ISBN 0-85617-239-1
  • Savage, Anne (transl. & coll.) The Anglo-Saxon Chronicles, London : Greenwich Editions, (2002) 288 p., ISBN 0-86288-440-3
  • Мортон А.А. История Англии. — Москва, 1950.
  • Памятники истории Англии / Пер. Д. М. Петрушевского. — Москва, 1936.
  • Пти-Дютайи, Ш. Феодальная монархия во Франции и в Англии X—XIII веков. — СПб., 2001.
  • Штокмар В. В. История Англии в средние века. — СПб., 2001

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekštecis:
Edgars Etlings
Anglijas karalis
1066.-1087.
Pēctecis:
Viljams II