Viljams I Iekarotājs

Vikipēdijas raksts

**karalis Viljams I**

Valda	25.12.1066.-09.09.1087.
Kronēšana	25.12.1066.
Sieva	1100.–1118. konsorta Matilde (Flandrijas hercoga meita)
Bērni	dēls Roberts (1054(?).-1134.) dēls Ričards (1055(?).-1181(?).) dēls Viljams (1056.-1100.) meita Adele (1066(?).-1137.) dēls Henrijs (1068.-1135.)
Karaliskais nams	Normandiešu dinastija
Tēvs	Roberts II Lielais (Normandijas hercogs)
Māte	Arleta
Dzimis	1028.(?) gadā Falēzē, Normandijā
Miris	09.09.1087. Ruānā

Viljama, Normandijas hercoga un Anglijas karaļa ģerbonis

Viljama I ģenealoģiskais koks

Anglijas karaliste 1087. gadā

Viljams I Iekarotājs, arī Viljams Bastards (fr. Guillaume le Conquérant, Guillaume le Bâtard; angl. William I the Conqueror, William the Bastard, 1028.-1087.), Normandijas hercogs Viljams II (1035.-1087.), Anglijas karalis Viljams I (1066.-1087.)

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija

Dzimis 1027. vai 1028. gadā Normandijā, Falēzē (fr. Falaise). Tēvs - sestais Normandijas hercogs Roberts II Lielais (fr. Robert II le Magnifique), māte - hercoga konkubīne Arleta no Felēzes (fr. Arlette de Falaise, ou Herleva, Erlève, Herlève, Herlotte), acīmredzot kāda normāņu bruņinieka meita vai atraitne. Vecāki nebija laulājušies, un viņu vienīgais bērns Viljams bija ārlaulībā dzimis, tāpēc to iesauca par "bastardu".

8 gadu vecumā mantoja Normandijas hercogu troni, taču, tā kā bija ārlaulībā dzimis, troni nācās sargāt ar spēku: tikai pēc 1047. gadā kaujas ar dumpīgajiem baroniem pie Valesdūnas (burt. kauja kāpu ielejā - fr. Bataille du Val-ès-Dunes), Viljams vairs varēja neuztraukties par troni. 15 gadu vecumā Viljamu iesvēta bruņinieku kārtā Francijas karalis Anrī I Kapetings.

1053. gadā aprecējās ar Flandrijas grāfa Boduēna V (fr. Baudouin V de Flandre) meitu Matildi (fr. Mathilde de Flandre, angl. Matilda of Flanders), un šajā laulībā piedzima 4 dēli un 6 meitas.

Tā kā pēdējais Veseksu dinastijas karalis Eduards Grēksūdzētājs (Edward the Confessor) 1066. gada 4. janvārī mira, neatstājot mantinieku, toties testamentā kā savu pēcnācēju bija norādījis savu brālēnu Normandijas hercogu Viljamu II, tas nekavējoties ar karaspēku ieradās Anglijā. Normāņi 14. oktobrī kaujā pie Hastingsas (angl. Battle of Hastings) sakāva ievēlēto karali Haraldu II Godvinsonu un 26 .decembrī hercogs Viljams kronējās par Anglijas karali Viljamu I.

[izmainīt šo sadaļu] Literatūra

Cross, Arthur Lyon. A History of England and Greater Britain. Macmillan, 1917.
Bates, David., William the Conqueror, London : George Philip, (1989) 198 p. ISBN 978-0-7524-1980-0
Douglas, David C., William the Conqueror; the Norman impact upon England, Yale English monarchs series, London : Yale University Press, (1999) 476 p., ISBN 0-300-07884-6
Howarth, David., 1066 The Year of the Conquest, London : Collins, (1977) 207 p., ISBN 0-00-211845-9
Prescott, Hilda F.M., Son of Dust. London: White Lion, (1932) reprinted 1978. 288 p. ISBN 0-85617-239-1
Savage, Anne (transl. & coll.) The Anglo-Saxon Chronicles, London : Greenwich Editions, (2002) 288 p., ISBN 0-86288-440-3
Мортон А.А. История Англии. — Москва, 1950.
Памятники истории Англии / Пер. Д. М. Петрушевского. — Москва, 1936.
Пти-Дютайи, Ш. Феодальная монархия во Франции и в Англии X—XIII веков. — СПб., 2001.
Штокмар В. В. История Англии в средние века. — СПб., 2001