Henrijs IV Lankasters
| Henrijs IV | |
| Henry IV | |
 |
|
|
|
|
| Amatā 1399. gada 30. septembrī — 1413. gada 20. martā |
|
| Priekštecis | Ričards II |
|---|---|
| Pēctecis | Henrijs V |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1367. gada 3. aprīlī Bolingbrokas pils, Linkolnšīra, Anglija  Apvienotā Karaliste |
| Miršanas dati | 1413. gada 20. martā Vestminstera, Londona, Anglija Apvienotā Karaliste |
| Apglabāts | Kenterberijas katedrāle, Kenta, Apvienotā Karaliste |
| Dinastija | Lankasteru dinastija |
| Tēvs | Ģentes Džons |
| Māte | Lankasteras Blanša |
| Dzīvesbiedrs (e) | Marija d'Bouna (1369-1394), Navarras Žanna (1403-1413) |
| Bērni | 1. sieva - 4 dēli un 2 meitas, to skaitā Henrijs V, Tomass Lankasters, Džons Lankasters, Hamfrijs Lankasters, Anglijas Filipa 2. sieva - viens dēls, agri miris |
| Reliģija | katolisms |
| Paraksts |  |
Henrijs IV Lankasters, Plantagenets (Henry IV of Lancaster, of Bolingbroke, iespējams dzimis 1366. gada 3. aprīlī, miris 1413. gada 20. martā), dēvēts par Henriju Bolingbroku (pēc pils nosaukuma, kurā dzimis) bija pirmais Anglijas karalis (1399-1413) no Lankasteru dinastijas. Henrijs IV bija arī pirmais Anglijas karalis, kuram vienīgā dzimtā valoda bija angļu.
Satura rādītājs |
Henrija tituli [izmainīt šo sadaļu]
- Francijas karalis (angļu: King of France, franču: Roi de France, no 1399. gada, pretenzija uz troni, faktiski Francijas karalis bija Šarls VI Trakais)
- Lankasteras hercogs (Duke of Lancaster, no 1399. gada)
- Herefordas hercogs (Duke of Hereford, no 1397. līdz 1399. gadam)
- Northemptonas grāfs (Earl of Northampton, no 1384. līdz 1399. gadam)
- Augstais lords stjuarts (Lord High Steward, no 1399. gada)
- Akvitānijas hercogs (angl. Duke of Aquitaine, fr. Duc d'Aquitaine, no 1399. gada)
- Īrijas lords (Lord of Ireland, no 1399. gada)
- Anglijas karalis (King of England, no 1399. gada)
Biogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
Jaunībā aktīvi līdzdarbojies aristokrātu opozīcijā karalim Ričardam II, nolūkā ierobežot karaļa varu un paplašināt pēru privilēģijas. 1388. gadā pameta opozīciju un pievienojās karaļa atbalstītājiem.
Laikā no 1390. gada līdz 1392. gadam kā klejojošais bruņinieks ceļoja pa kontinentālo Eiropu un Palestīnu. Cita starpā 1390. un 1392. gadā kopā ar Vācu ordeni Vītauta Lielā pusē piedalījās Lietuvas pilsoņu karā.
1397. gadā saņēma no karaļa Herefordas hercoga titulu, taču visai drīz karalis, kā iemeslu minot Henrija strīdu ar Norfolkas hercogu Tomasu Moubreju, izraidīja abus strīdniekus uz kontinentu.
1399. gadā, pēc Ģentes Džona nāves, karalis pārņēma tā valdījumus, nenododot tos nevienam Džona pēcnācējam. Hercogs Henrijs atgriezās Anglijā un izsludināja sacelšanos, kuras rezultātā karalis Ričards II tika gāzts no troņa, un Henrijs tika kronēts par karali, aizsākot Lankasteru dinastiju Anglijas tronī.
Literatūra [izmainīt šo sadaļu]
- Peter McNiven. "The Problem of Henry IV's Health, 1405–1413". / English Historical Review. 100, 1985, pp 747–772
- Ian Mortimer. The Fears of Henry IV: the Life of England's Self-Made King. - Jonathan Cape, 2007
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Henrijs IV Lankasters.- Britannia: Henrija IV biogrāfija britannia.com (angliski)
| Priekštecis: Ričards II |
Anglijas karalis 1367.-1413. |
Pēctecis: Henrijs V |
 |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
