Henrijs III Plantagenets
| Valda | 19.10.1216.-16.11.1272. |
| Kronēšana | |
| Reģenti |
|
| Sieva | Eleonora (Provansas hercoga meita) |
| Bērni |
|
| Karaliskais nams | Plantagenetu dinastija |
| Tēvs | Džons Bezzemis |
| Māte | Izabella (Angulemas hercoga meita) |
| Dzimis | 01.10.1207. Vinčesteru pilī, Hempšīrā |
| Miris | 16.11.1272. Vestminsteres abatijā, Londonā |
Henrijs III Plantagenets (Henry III Plantagenet, 1207.-1272.) - Anglijas karalis (1216.-1272.).
- Akvitānijas hercogs (angl. Duke of Aquitaine, fr. Duc d'Aquitaine) - 1216.-1272. g.
- Īrijas lords (Lord of Ireland) - 1216.-1272. g.
- Anglijas karalis (King of England) - 1216.-1272. g.
Biogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
Tronī kāpa 9 gadu vecumā. Valsti līdz viņa pilngadībai pārvaldīja reģenti.
1250. gados, pēc konflikta ar baroniem un pāvestu Aleksandru IV, bija spiests parakstīt vienošanos par regulāra parlamenta sasaukšanu, kā arī apstiprināt Lielo hartu. 1262. gadā pāvests atbrīvoja viņu no šī zvēresta, un karalis ar spēku ķērās pie valsts centralizācijas īstenošanas.
1264. gada 14. maijā Lesteras grāfa Simona d'Monforta (Simon de Montfort) vadītie dumpinieku spēki sagrāva karaļa armiju kaujā pie Lives (battle of Lewes), saņemot gūstā pašu monarhu un viņa dēlu princi Eduardu. Varu valstī uzurpēja grāfs d'Monforts. 1265. gadā Eduardam izdevās bēgt no ieslodzījuma, savākt vasaļus un 4. augustā sagraut grāfa Simona d'Monforta armiju kaujā pie Ivšemas (battle of Evesham), atjaunojot Plantagenetu varu.
Literatūra [izmainīt šo sadaļu]
- J. Robinson., Vines Grapes & Wines. Mitchell Beazley, 1986. ISBN 1-85732-999-6
- Петрушевский Д. М., Очерки из истории английского государства и общества в средние века. - Москва, 1937.
- Пти-Дютайн Ш., Феодальная монархия во Франции и в Англии Х-XIII вв., - Москва, 1938.
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
| Priekštecis: Džons Bezzemis |
Anglijas karalis 1216.-1272. |
Pēctecis: Eduards I |
 |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
