Džeimss II Stjuarts

Vikipēdijas lapa
Džeimss II
James II
Anglijas karalis, Skotijas karalis, Īrijas karalis
Amatā
1685. gada 6. februārī — 1688. gada 11. decembrī (kronēts 1685. gada 23. aprīlī)
Priekštecis Čārlzs II
Pēctecis Viljams III
Marija II

Dzimšanas dati 1633. gada 14. oktobrī
Sendžeimsas pils, Londona, Anglija
(tagad Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste)
Miršanas dati 1701. gada 16. septembrī
Senžermēnas pils, Ivelīna, Francijas karaliste
(tagad Karogs: Francija Francija)
Apglabāts Angļu Benediktīniešu baznīca, Parīze, Karogs: Francija Francija
Dinastija Stjuartu dinastija
Tēvs Čārlzs I
Māte Francijas Henrieta Marija
Dzīvesbiedrs(-e) Anna Haida (1660-1671)
Modenas Marija (1673-1701)
Bērni 22 bērni (no tiem 7 ārlaulībā), to skaitā Marija II, Anna, Džeimss Frānsiss Edvards, Džeimss Ficdžeimss
Reliģija katolisms
Paraksts

Džeimss II Stjuarts (angļu: James II Stuart; dzimis 1633. gada 14. oktobrī, miris 1701. gada 16. septembrī) bija Anglijas, Skotijas[1] un Īrijas karalis no 1685. gada 6. februāra. Pēdējais katoļu monarhs, kurš valdīja Anglijā, Skotijā un Īrijā. Daži no Džeimsa pavalstniekiem bija neapmierināti ar Džeimsa ticību absolūtai monarhijai un izrādīja pretestību arī viņa konfesijas politiķiem, tādēļ neliela cilvēka grupa centās viņu gāzt no troņa tā sauktajā Slavenajā revolūcijā (Glorious Revolution). Anglijas parlaments uzskatīja, ka Džeimsam ir jāatkāpjas no troņa 1688. gada 11. decembrī. Savukārt Skotijas parlaments paziņoja tikai 1689. gada 11. aprīlī, ka Džeimss ir zaudējis tiesības uz troni. Viņa vietā vajadzēja kāpt tronī viņa katoļticīgajam dēlam Džeimsam Frānsisam Eduardam (James Francis Edward), bet tā tas nenotika. Troni ieguva viņa protestantu meita Marija II un znots Viljams III. Viņi abi valdīja kopā kopš 1689. gada. Džeimss vēlreiz mēģināja atgūt troni, bet cieta neveiksmi. Viljama karaspēks kaujā pie Boinas Īrijā sakāva viņa atbalstojošos jakobitu spēkus. Džeimss bija spiests atgriezties Francijā, kur viņš pirms tam jau bija devies trimdā. Atlikušo dzīvi viņš nodzīvoja pie sava brālēna un sabiedrotā karaļa Luija XIV.

Džeimss ir iegājis vēsturē un vislabāk zināms ar savu ticību absolūtai monarhijai un mēģinājumiem radīt reliģisku brīvību valstī. Šie abi jautājumi bija pret Anglijas parlamenta vēlmēm.

Džeimss bija arī Jorkas hercogs (Duke of York, 1644.-1685.), Olbani hercogs (Duke of Albany, 1660.-1685.). Dažos avotos Džeimss II tiek pieminēts arī kā Jakobs II vai Džeikobs II (Iacobus II Stuart).

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ashley, Maurice, The Glorious Revolution of 1688, Charles Scribner's Sons, New York 1966. ISBN 0-340-00896-2.
  • Belloc, Hilaire, James the Second, J.B. Lippincott Co, Philadelphia, 1928
  • Callow, John, The Making of King James II: The Formative Years of a King, Sutton Publishing, Ltd, Thrupp, Stroud, Gloucestershire, 2000. ISBN 0-7509-2398-9.
  • Clarke, James S. (Editor), The Life of James II, London, 1816
  • Hallam, Henry, The Constitutional History of England from the Accession of Henry VII to the Death of George II, W. Clowes & Sons, London, 1855.
  • Harris, Tim, Revolution: The Great Crisis of the British Monarchy, 1685–1720, Penguin Books, Ltd., 2006. ISBN 0-7139-9759-1.
  • "James II," Encyclopædia Britannica, 11th ed. London, 1911: Cambridge University Press.
  • Kenyon, J.P., The Stuart Constitution 1603–1688, Documents and Commentary, 2d ed., Cambridge University Press, Cambridge 1986. ISBN 0-521-31327-9.
  • MacLeod, John, Dynasty, the Stuarts, 1560–1807, Hodder and Stoughton, London 1999. ISBN 0-340-70767-4.
  • Macauley, Thomas Babington, The History of England from the Accession of James the Second, 1848. Penguin Books Edition, New York 1968, 1986. ISBN 0-14-043133-0.
  • Miller, John, James II, 3d. ed. Yale University Press, New Haven 2000. ISBN 0-300-08728-4
  • Prall, Stuart, The Bloodless Revolution: England, 1688, Anchor Books, Garden City, New York 1972.
  • Royle, Trevor, The British Civil Wars: The Wars of the Three Kingdoms, 1638–1660, Little, Brown, 2004. ISBN 0-312-29293-7.
  • Turner, Francis C., James II, Eyre and Spottiswoode, London, 1948
  • Waller, Maureen, Ungrateful Daughters: The Stuart Princesses who Stole Their Father's Crown, Hodder & Stoughton, London, 2002. ISBN 0-312-30711-X.
  • Davis, Richard B. (Editor). (1963). William Fitzhugh and His Chesapeake World, 1676–1701. Chapel Hill: The Virginia Historical Society by University of North Carolina Press. Arhivēts 2007. gada 29. septembrī, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Skotijā viņš valdīja kā Džeimss VII
Stjuartu dinastijas valdnieks
Priekštecis:
Čārlzs II
Anglijas karalis
1685.-1688.
Pēctecis:
Viljams III
Marija II