Edvards I Plantagenets

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
karalis Eduards I
EdwardI-Cassell.jpg
Valda 17.11.1272.-07.07.1307.
Kronēšana 19.08.1274.
Sieva

(Kastīlijas karaļa Ferdinanda III meita)

Bērni
  • meita (1255.)
  • meita Katrīna (1264.)
  • meita Džeina (1265.)
  • dēls Džons (1266.-1271.)
  • dēls Henrijs (1268.-1274.)
  • meita Eleonora (1269.-1298.)
  • meita Džeina (1272.-1307.)
  • dēls Alfonso (1273.-1284.)
  • meita Margarita (1275.-1318.)
  • meita Berengara (1276.-1278.)
  • meita Marija (1278.-1332.)
  • meita Elizabete (1282.-1316.)
  • dēls Eduards (1284.-1327.)
Sieva
  • 1299.-1307. - konsorta Margarita d'Kapeta

(Francijas karaļa Filipa III meita)

Bērni
  • dēls Tomass (1300.-1338.)
  • dēls Edmunds (1301.-1330.)
  • meita Eleonora (1306.-1311.)
Karaliskais nams Plantagenetu dinastija
Tēvs Henrijs III
Māte Eleonora

(Provansas hercoga meita)

Dzimis 17.06.1239. Vestminsteres pilī, Londonā
Miris 07.07.1307. Vestminsteres abatijā, Londonā
Eduarda, Anglijas karaļa ģerbonis

Eduards I Plantagenets (Edward I Plantagenet, the Longshanks, 1284.-1327.), dēvēts arī par Garkāji - Anglijas karalis (1272.-1307.).


Eduarda tituli:

  • Akvitānijas hercogs (angl. Duke of Aquitaine, fr. Duc d'Aquitaine) - 1272.-1307. g.
  • lords Ostu Virsuzraugs (Lord Warden of the Cinque Ports) 1265. g.
  • Īrijas lords (Lord of Ireland) - 1272.-1307. g.
  • Anglijas karalis (King of England) - 1272.-1307. g.

Biogrāfija [izmainīt šo sadaļu]

Kāpjot tronī sāka titulēties kā "Eduards I", kaut arī pirms viņa Anglijā bijuši trīs karaļi ar šādu vārdu, jo uzskatīja, ka vienota Anglijas karaliste sākusies tikai ar Normandiešu dinastiju.

1270.-1274. gados piedalījās VIII Krusta karā.

1276.—1277. gados iekaroja Velsu.

1290. gados ne pārāk veiksmīgi centās pakļaut Skotiju (kaut arī savu otro iesauku "Skotu veseris" - Hammer of the Scots - tika godam nopelnījis), pēc karalienes Margaritas nāves iejaucoties šīs karalistes iekšējās lietās, ieceļot par karali Džonu I Baliolu, savu vasali. Viljama Vollesa vadītā sacelšanās izjauca Eduarda I plānus un, kaut arī viņam galu galā izdevās sakaut Vollesu (1298.), Skotijas tronī kāpa Roberts I Brūss.

Eduards I mira kārtējā karagājiena uz Skotiju laikā.

Literatūra [izmainīt šo sadaļu]

  • Marc Morris. A Great and Terrible King: Edward I and the Forging of Britain. London: Hutchinson, 2008. ISBN 978-0-091-79684-6.
  • Michael Prestwich. Edward I. London: Methuen, 1988, updated edition Yale University Press, 1997. ISBN 0-300-07209-0)
  • Thomas B. Costain. The Three Edwards. Popular Library, 1958, 1962, ISBN 0-445-08513-4
  • The Times Kings & Queens of The British Isles, by Thomas Cussans (page 84, 86, 87) ISBN 0-0071-4195-5

Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]

Priekštecis:
Henrijs III
Anglijas karalis
1272.-1307.
Pēctecis:
Eduards II