Balkānu kampaņa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Balkānu kampaņa ir kopējs nosaukums Itālijas un Vācijas kariem ar Albānijas karalisti, Grieķiju un Dienvidslāvijas karalisti Otrā pasaules kara ietvaros. Tā sākās ar Itālijas iebrukumu Albānijā 1939. gada aprīlī un beidzās ar vācu desanta uzvaru Krētā, 1941. gada 1. jūnijā.

Itāļu-albāņu karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salīdzinoši vājā Albānija bija izveidojusi ciešas attiecības ar Itāliju. Sākot ar 1925. gadu Musolīni centās panākt aizvien lielāku itāļu ekonomisko un politisko ietekmi Albānijā. 1939. gada 7. aprīlī itāļu karaspēks ātri iekaroja Albāniju, gāza no troņa karali Zogu I un anektēja valsti, pasludinot to par Itālijas karaļa Viktora Emanuela II pakļautībā esošu protektorātu.

Grieķu-itāļu karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grieķu pretuzbrukums

Karš sākās 1940. gada 28. oktobrī, kad itāļi no Albānijas teritorijas iebruka Grieķijā. Grieķu karaspēks ne tikai izrādīja sīvu pretestību, bet 14. novembrī uzsāka pretuzbrukumu un drīz vien atspieda itāļus atpakaļ Albānijas teritorijā. Lai nepieļautu sava Ass sabiedrotā kaunpilnu sakāvi, Vācija 1941. gada 6. aprīlī iebruka Grieķijā.

Karš ar Dienvidslāviju[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vācijas iebrukums Dienvidslāvijā (Operācija 25) sākās 1941. gada 6. aprīlī un beidzās 17. aprīlī ar Dienvidslāvijas karalistes okupāciju un sadali vācu un itāļu okupācijas zonās, kurās tika izveidotas marionešu valstiņas Horvātija, Serbija un Melnkalne.

Vācijas iebrukums Grieķijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grieķijas okupācijas zonas

Operācija Marita sākās 1941. gada 6. aprīlī, kad vācu armija no Bulgārijas iebruka Ziemeļgrieķijā vienlaikus ar uzbrukumu Dienvidslāvijai. Izmantojot ātro dienvidslāvu sakāvi, vācieši pārmeta spēkus uz Grieķijas fronti un neskatoties un Lielbritānijas militāro atbalstu, grieķi bija spiesti atkāpties. Atēnas tika ieņemtas 27. aprīlī. Aptuveni 50 000 Sabiedroto kareivju tika evakuēti uz Krētas salu.

Operācija Merkūrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1941. gada 20. maijā vācu desantnieki izsēdās Krētas salā. Lai arī Sabiedrotie un grieķi sīvi pretojās, līdz maija beigām vācīeši salu bija iekarojuši.

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1941. gada 1. jūnijā Albānija, Dienvidslāvija un Grieķija bija Ass valstu pakļautībā. Grieķiju okupēja Vācijas, Itālijas un Bulgārijas karaspēks. Dienvidslāvija tika sadalīta vācu un itāļu okupācijas zonās, kurās pastāvēja marionešu valdības. Vācija bija ieguvusi stratēģiski svarīgu tiešo pieeju Vidusjūrai. Sabiedroto virspavēlniecībā pastāvēja bažas, ka Vācija varētu šo stāvokli izmantot, lai iebruktu Ēģiptē vai Kiprā. Taču šīs bažas mazinājās līdz ar Vācijas iebrukumu PSRS 1941. gada 22. jūnijā.