Divšķautņu asinszāle

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Divšķautņu asinszāle
Hypericum perforatum
Divšķautņu asinszāle
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Malpighiales
Dzimta Asinszāļu dzimta (Clusiaceae)
Ģints Asinszāles (Hypericum)
Suga Divšķautņu asinszāle (H. perforatum)

Divšķautņu asinszāle (latīņu: Hypericum perforatum) ir asinszāļu dzimtai piederošs ārstniecības augs, ko lieto pret dažādām, ar asinsrites darbību saistītām kaitēm, sāpēm un krampjiem, bezmiegu un depresiju, un citiem veselības traucējumiem.

Lai arī dažviet Hypericum perforatum tiek īpaši kultivēta kā vērtīgs ārstniecības augs, daudzi jau gadsimtiem to uzskata par indīgu nezāli. Lopiem šis augs ir ļoti kaitīgs un tā apēšana var novest līdz centrālās nervu sistēmas traucējumiem, spontānam abortam un pat nāvei.

Nosaukuma izcelsme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimtas bioloģiskais nosaukums “hypericum” cēlies no grieķu valodas vārdiem hyper - virs un eikon - ikona, attēls, bilde un saistīts ar seno tradīciju Sv. Jāņa Kristītāja dienā, t.i., 24. jūnijā, kad tiek svinēti arī vasaras saulgrieži, pakārt ziedošos augus mājās virs kāda attēla, lai aizdzītu prom ļaunumu un ļaunos garus. No šīs paražas arī cēlies auga angliskais nosaukums — “St. John's Wort” jeb “Svētā Jāņa ārstniecības zāle“. Sugas nosaukumā ietvertais vārds “perforatum” norāda uz mazajiem caurumiņiem asinszāles lapās, ko var labi aplūkot, paceļot un turot augu pret gaismu.

Apraksts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hypericum perforatum i01.jpg

Divšķautņu asinszāle ir daudzgadīgs, 30–100 cm garš lakstaugs ar augšdaļā zarotu stublāju, iegarenām lapām un dzelteniem, skarās sakārtotiem ziediem. Asinszāle zied no jūlija līdz septembrim. Tās ziedu auglis ir pogaļa.

Izplatība un biotopi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārstnieciskā asinszāle aug Eiropā un Amerikā. Bieži sastopama pļavās, mežos un pie tīrumiem.

Ārstnieciskās īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmkārt — to liecina jau šī auga latviskais nosaukums — asinszāli lieto asinsrites sistēmas uzlabošanai un ar asinsriti saistītu slimību, piem., anēmijas ārstēšanai. Asinszāle attīra asinis organismā, un aptur asiņošanu, to lieto arī pie menstruāciju traucējumiem. Drogai piemīt spēcīgas antiseptiskas un pretiekaisuma īpašības; to izmanto iekšķīgi kuņģa un zarnu trakta iekaisumu gadījumos, kuņģa čūlas, aknu un aizkuņģa dziedzera saslimšanas gadījumos, kā arī ārīgi — dažādu mutes dobuma gļotādas iekaisumu ārstēšanai.

Otrkārt, asinszāle ir pazīstams ārstnieciskais līdzeklis depresijas ārstēšanai. Pēdējā laikā Eiropā, it īpaši — Vācijā to izmanto kā alternatīvu ķīmiski sintizētajiem antidepresantiem. Asinszāles drogas palīdz pret bezmiegu, spriedzi, dažādām neirozēm.

Vēl asinszāli lieto pret sāpēm, piem. — stiprām galvassāpēm, un krampjiem.

Asinszāle esot efektīvs līdzeklis organisma šūnu atjaunošanai un pat HIV/AIDS profilaksei.

Ārstnieciskie preparāti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Divšķautņu asinszāles preparātiem ir izteikta savelkoša un antimikrobiāla iedarbība; tie sekmē audu reģenerāciju. Uzlējumu, tēju, tinktūru un sauso ekstraktu ārīgi lieto pret smaganu un mutes gļotādu iekaisumu, otrās un trešās pakāpes apdegumu ārstēšanai, brūču dziedēšanai. Iekšķīgi tos lieto kolītu (resnās zarnas gļotādas iekaisumu), aknu, žultspūšļa slimību, cistītu, kuņģa un zarnu trakta čūlu ārstēšanai. Asinszāļu laksti ietilpst dažādās savelkošās jauktajās tējās. No divšķautņu asinszāles lakstiem Bulgārijā ražo preparātu deflavītu, kuru izmanto kā P vitamīnu. Preparātus imanīnu un novoimanīnu izgatavo kā sausos ekstraktus un lieto dažādās zāļu formās ādas slimību un apdegumu ārstēšanai. Tautas medicīnā lieto reimatisma, podagras, hemoroīdu ārstēšanai, pret iekšējām asiņošanām, bērniem pret urīna nesaturēšanu naktīs un kā diurētisku līdzekli. Asinszāļu lakstu eļļas izvilkumu (1 daļu lakstu aplej ar 2 daļām eļļas un ekstrahē 3 nedēļas istabas temperatūrā) lieto kompresēs apdegumu brūču un čūlu ārstēšanai. Asinszāļu lakstus kā krāsvielu plaši lieto liķieru, balzamu un citu alkoholisko dzērienu gatavošanā. Drogu pagatavošanai izmanto auga ziedus un galotnes, ko ievāc tā ziedēšanas laikā un žāvē līdz 35 °C t ēnā.

Asinszāles tējas pagatavošanai izmanto 1 ēdamkaroti drogu, ko:

  • aplej ar 1 glāzi vāroša ūdens un notur
  • vai aplej ar 1 glāzi ūdens un vāra 10-20 min.

Asinszāli nedrīkst lietot neierobežotā daudzumā karstā vai saulainā laikā un apmeklējot solāriju.

Blakusparādības un bīstamība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asinszāle retos gadījumos var radīt vieglas nevēlamas blakusparādības, piemēram, reiboni, apjukumu un nogurumu.[1][2] Tāpat asinszāli nevajadzētu lietot kopā ar citiem līdzekļiem, kas ceļ serotonīna līmeni, it īpaši citiem antidepresantiem, jo ir risks iegūt serotonīna sindromu.[3]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Barnes J, Anderson LA, Phillipson JD (2002). Herbal Medicines: A guide for healthcare professionals (2 ed.) London: Pharmaceutical Press. ISBN 0-85369-474-5. (angliski)
  2. Parker V, Wong AH, Boon HS, Seeman MV (February 2001). "Adverse reactions to St John's Wort". Can J Psychiatry 46 (1): 77–9. PMID 11221494.  (angliski)
  3. Rossi S (Ed.) (2005). Australian Medicines Handbook 2005. Adelaide: Australian Medicines Handbook. ISBN 0-9578521-9-3. (angliski)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Hypericum perforatum