Psihotropo vielu tiesiskais regulējums Latvijā
Galvenais likums, kas tiesiski regulē narkotiskās un psihotropās vielas Latvijā ir Krimināllikums. Tā 2. pielikums uzskaita kontrolētās substances, iedalot tās 3 sarakstos, ar papildus 4. sarakstu, kur iekļauti prekursori un reaģenti, kas var tikt potenciāli izmantoti psihotropu vielu ražošanā. 2. pielikumā ir norādīti daudzumi, līdz kuriem tie tiek uzskatīti par maziem un daudzumi, sākot ar kuriem tie tiek uzskatīti par lieliem.
Soda apmērs atkarībā no daudzuma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Krimināllikuma 2. pielikuma vielu sarakstā katrai vielai ir norādīts svars, līdz kuram apmērs uzskatāms par nelielu, un svars, sākot ar kuru apmērs uzskatāms par lielu, tādējādi atkarībā no konstatētā apmēra iedalot tiesiskās sekas 3 grupās.
- Par narkotisko vai psihotropo vielu iegādāšanos vai glabāšanu nelielos apmēros vai to lietošanu atbildību paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46. pants — brīdinājums vai naudas sods līdz € 280. Piemērojot administratīvo sodu, persona tiek brīdināta par kriminālatbildības iestāšanos, ja gada laikā notiek atkārtots pārkāpums.
- Par narkotisko vai psihotropo vielu glabāšanu bez nolūka tās realizēt, kas pārsniedz nelielus apmērus, bet nepārsniedz lielus apmērus soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
- Ja neatļautās darbības izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja tās izdarītas ar narkotiskajām vai psihotropajām vielām lielā apmērā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.[1]
Glabāšana ar tālākas realizācijas mērķi (pretstatā personīgai lietošanai) parasti ir augstākas pakāpes pārkāpums.
Svars, līdz kuram apmērs uzskatāms par nelielu, un svars, sākot ar kuru apmērs uzskatāms par lielu, var būt ļoti atšķirīgs dažādu vielu ietvaros, un tas nav atkarīgs no vielas parasti lietotās devas lieluma. Piemēram, heroīnam lieli apmēri sākas no aptuveni 100 devām, bet halucinogēnajām sēnēm — no 2 devām. Daudzu vielu gadījumos svars, līdz kuram apmērs uzskatāms par nelielu un ir piemērojams administratīvais sods, nesasniedz vienu parasti lietoto vidējo devu.[2][3]
| Substance | Lielu apmēru daudzums |
Vidējā deva | Devas |
|---|---|---|---|
| Heroīns | 1 g | 10 mg | 100 |
| Kokaīns | 5 g | 50 mg | 100 |
| Metamfetamīns (amfetamīni) | 2 g | 20 mg | 100 |
| Amfetamīns (amfetamīni) | 2 g | 50 mg | 40 |
| MDMA (3,4-metilēndioksifeniletānamīni) | 1 g | 50 mg | 20 |
| GHB | 10 g | 2 g | 5 |
| Klonazepāms | 5 g | 0,5 mg | 10 000 |
| Diazepāms | 10 g | 10 mg | 1 000 |
| Efedrīns | 10 g | 25 mg | 400 |
| Marihuāna | 100 g | 100 mg | 1 000 |
| Dievišķā salvija | 100 g | 500 mg | 200 |
| Kratoms | 100 g | 4 g | 25 |
| Zilais lotoss (izžāvēts) | 100 g | 5 g | 20 |
| Halucinogēnās sēnes (Psilocybe semilanceata, izžāvētas) | 5 g | 1 g | 5 |
| Halucinogēnās sēnes (Psilocybe cubensis, izžāvētas) | 5 g | 2,5 g | 2 |
2. pielikuma 2. panta 3. punkts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2. pielikuma 2015. gada martā spēkā esošajā redakcijā 2. panta 3. punkts saturēja sekojošu tekstu.
2. Noteiktie vielu daudzumi attiecināmi arī uz:
3) vielu atvasinājumiem ar līdzīgu farmakoloģisku iedarbību;
Zināmu publicitāti guvušajā 10 kilogramu mefedrona lietā apsūdzētie tika apcietināti 2010. gada pavasarī, kaut arī saskaņā ar advokātu Aivo Leimani mefedrons tika iekļauts kontrolējamo vielu sarakstā tikai sākot ar 2012. gada 1. janvāri.[4]
Viens no apsūdzētajiem šajā lietā iesniedza prasību Satversmes tiesā, uzskatot, ka 2. pielikuma 2. panta 3. punkts ir nekonstitucionāls un neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 90. pantam un 92. panta otrajam teikumam. Satversmes tiesa šo prasību noraidīja, lemjot, ka plaši interpretējamu tiesisko normu interpretēšana atstājama vispārējās jurisdikcijas tiesu ziņā pār kurām Satversmes tiesai nav jurisdikcijas.[5]
Neskatoties uz faktu, ka daudzus gadus spēkā esošais 2. panta 3. punkts teorētiski varētu tikt attiecināts uz jebkuru sarakstā neiekļautu atvasinājumu vai nākotnē radītiem atvasinājumiem, kas vēl nav zināmi, 2013. gada 14. februārī tika paziņots par saraksta papildināšanu ar "pamatformulām", kas varētu tikt izmantotas jaunu atvasinājumu ražošanā.[6]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Atbildība iestājas par jebkādu konstatētu narkotisko vielu daudzumu».
- ↑ «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību». Likumi.lv. Skatīts: 2016. gada 27. februārī.
- ↑ «Erowid». Skatīts: 2016. gada 27. februārī.
- ↑ «AT atceļ attaisnojošo spriedumu saistībā ar 10 kilogramu mefedrona ievešanu Latvijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. septembrī. Skatīts: 2015. gada 26. martā.
laikā, kad minētās darbības tika veiktas, mefedrons nebija iekļauts Latvijas aizliegto vielu sarakstā. Normatīvais akts ar aizliegto vielu sarakstu, kurā iekļauts arī mefedrons, stājās spēkā tikai 2012. gada 1. janvārī.
- ↑ «Latvijas Republikas Satversmes tiesas kolēģiju lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu izlase 2014. gada janvāris – novembris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 26. martā.
Šaubas par definīcijas robežām pašas par sevi vēl nepadara attiecīgo jēdzienu par nesaprotamu un neskaidru. Turklāt nepieciešamība noskaidrot tiesību normas saturu pati par sevi nevar tikt atzīta par neatbilstošu Satversmei. Tiesību normas satura atklāšana, tā attiecināšana uz konkrētu gadījumu un pareiza interpretācija un piemērošana ir tiesību normu piemērotāja funkcija, kuras izpildes tiesiskumu kontrolē vispārējās jurisdikcijas tiesa. Savukārt Satversmes tiesas kompetencē neietilpst prasījums pārvērtēt vispārējo jurisdikciju tiesu nolēmumos ietverto tiesību normu interpretāciju.
- ↑ Aizliedz «legālās narkotikas», Tvnet.lv. Atjaunots: 2013. gada 14. februārī.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
