Amfetamīns
| Amfetamīns | |
|---|---|
 Amfetamīna struktūrformula  Amfetamīna molekulas modelis |
|
| Citi nosaukumi: | (±)-1-fenilpropān-2-amīns alfa-metilfenetilamīns beta-fenilizopropilamīns benzedrīns |
| CAS numurs: | 300-62-9 |
| Ķīmiskā formula: | C9H13N |
| Molmasa: | 135,2084 g/mol |
| Blīvums: | 930 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra: | ? |
| Viršanas temperatūra: | 203–205 °C[1] |
| Šķīdība ūdenī: | grūti šķīstošs |
Amfetamīns pieder pie fenilalkilamīniem - amīniem ar fenilgrupu pie alkilatlikuma. Amfetamīns ir organiska bāze, tādēļ veido sāļus (pat ar atmosfēras CO2). Amfetamīna bāze ir bezkrāsains šķidrums ar amīniem raksturīgu zivju smaku, ūdenī grūti šķīstošs, labi šķīst etanolā un hloroformā. Amfetamīna sāļi ir baltas pulverveida vielas, vairāk vai mazāk šķīstošas ūdenī un spirtos, hloroformā un ēterī nešķīstošas. Amfetamīna hidrohlorīds ir stipri higroskopisks. Amfetamīna sulfātu - vienu no visbiežāk lietotajiem amfetamīna sāļiem - sauc par fenamīnu. Amfetamīnam piemīt optiskā aktivitāte, turklāt D stereoizomēram ir lielāka fizioloģiskā aktivitāte.
Amfetamīna nosaukums cēlies, saīsinot no ķīmiskā termina - alfa-metilfenetilamīna.
[izmainīt šo sadaļu] Bioloģiskā iedarbība
Amfetamīns un tā sāļi ir spēcīgi centrālās nervu sistēmas stimulatori. Tie iespaido arī asinsriti. Amfetamīns spēj pamodināt cilvēku no visdziļākā miega, pat no tāda, ko izsaukuši miega līdzekļi[2]. Amfetamīna iedarbība līdzīga kofeīna iedarbībai, bet daudz spēcīgāka. Iedarbības mehānisms izskaidrojams ar amfetamīna un tā atvasinājumu līdzību dabiskajiem hormoniem: adrenalīnam un noradrenalīnam.
Amfetamīns ātri izraisa pieradumu, tādēļ pieskaitāms pie narkotikām.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējas saites
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
 |
Šis ar farmakoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
||||||||||||||||||||||||||||||
