Hlorpromazīns ir vājš tipiskais antipsihotiskais jeb neiroleptiskais līdzeklis. To lieto pie akūtas un hroniskas šizofrēnijas, bipolārajiem traucējumiem (mānijas fāzē), citkārt arī pie spēcīgām žagām un vemšanas. Tas bloķē dofamīna, serotonīna, H1, alfa 1. un 2., kā arī muskarīna 1. un 2. tipa receptorus.[1] Biežākās blaknes ir ekstrapiramidālie simptomi, miegainība, atmiņas traucējumi, zems asinsspiediens. Hlorpromazīns pastiprina alkohola, benzodiazepīnu, antihistamīnu un citu neiroleptisko līdzekļu darbību.
