Fricis Hābers

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Fricis Hābers
Fritz Haber
Fricis Hābers
Personīgā informācija
Dzimis 1868. gada 9. decembrī
Breslava, Prūsijas karaliste
(mūsdienās Vroclava, Karogs: Polija Polija)
Miris 1934. gada 29. janvārī (65 gadi)
Bāzele, Karogs: Šveice Šveice
Tautība ebrejs
Zinātniskā darbība
Zinātne fizikālā ķīmija
Darba vietas ETH Cīrihe, Karlsrūes universitāte, Ķeizara Vilhelma institūts
Alma mater Heidelbergas universitāte, Berlīnes Humbolta universitāte, Berlīnes Tehniskā univiersitāte
Pasniedzēji Roberts Bunzens, Augusts Vilhelms fon Hofmanis
Sasniegumi, atklājumi minerālmēsli, sprāgstvielas, Hābera process, Borna-Hābera cikls, ķīmiskais karš
Apbalvojumi 1918. gada Nobela prēmija ķīmijā

Fricis Hābers (vācu: Fritz Haber; dzimis 1868. gada 9. decembrī, miris 1934. gada 29. janvārī) bija ebreju izcelsmes vācu ķīmiķis. 1918. gada Nobela prēmijas ķīmijā laureāts par Hābera procesa izstrādi. Hābers tiek uzskatīts arī par ķīmiskā kara "tēvu".

Dzimis Breslavā, tirgotāja ģimenē. Studēja Heidelbergas universitātē, Berlīnes Humbolta universitātē un Berlīnes Tehniskajā universitātē. 1901. gadā apprecējās ar ķīmiķi Klāru Immervāru, kurā arī bija ķīmiķe. 1915. gadā Immervāra izdarīja pašnāvību pēc strīda ar Frici Hāberu par ķīmisko ieroču izmantošanas ētiskumu.

No 1894. līdz 1911.gadam strādājot Karlsrūes universitātē Fricis Hābers kopā ar Kārli Bošu izstrādāja Hābera procesu, kura rezultātā no gaisa slāpekļa tika sintezēts amonjaks, kas pavēra iespēju minerālmēslu un sprāgstvielu rūpniecības attīstībai.

Pirmā pasaules kara laikā vadīja Vācijas ķīmisko ieroču izstrādi, pats inspicējot fronti. Cita starpā izgudroja pesticīdu Zyklon A, kura variants ir bēdīgi slavenais Zyklon B, ko izmantoja Aušvicas koncentrācijas nometnē. Pēc kara pētīja zelta iegūšanu no jūras ūdens. Pēc nacistu nākšanas pie varas, neskatoties uz Hābera izcelsmi, viņam tika piedāvāts turpināt pētījumus, tomēr 1933. gadā viņš pameta Vāciju. Haims Veicmans piedāvāja Hāberam darbu Palestīnā, kuru Hābers pieņēma, tomēr mira Bāzelē pa ceļam uz jauno darbavietu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]



Priekštecis:
Rihards Vilšteters
Nobela prēmija ķīmijā
1918
Pēctecis:
Valters Nernsts