Frederiks Žolio-Kirī

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Frederiks Žolio-Kirī
Frédéric Joliot-Curie
Frederiks Žolio-Kirī 1935. gadā
Frederiks Žolio-Kirī 1935. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1900. gada 19. martā
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Miris 1958. gada 14. augustā (58 gadi)
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Pilsonība Francija
Dzīvesbiedre Irēna Žolio-Kirī
Bērni Helēna Lanževēna-Žolio
Pjērs Žolio
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Alma mater Parīzes pilsētas Industriālās fizikas un ķīmijas augstskola
Sasniegumi, atklājumi atoma kodola pētījumi
jaunu radioaktīvo vielu sintēze
Apbalvojumi Nobela prēmija ķīmijā (1935)
Hjūza medaļa (1947)
Staļina Miera prēmija (1951)

Žans Frederiks Žolio-Kirī, dzimtais uzvārds Žolio (franču: Jean Frédéric Joliot-Curie, dzimis 1900. gada 19.martā Parīzē, miris 1958. gada 14.augustā Parīzē) bija franču fiziķis. Kopā ar sievu Irēnu Žolio-Kirī (Marijas Sklodovskas-Kirī un Pjēra Kirī meitu) 1935. gadā ieguva Nobela prēmiju ķīmijā par jaunu radioaktīvo vielu sintēzi.[1] Devis svarīgu ieguldījumu radioaktivitātes, atoma uzbūves un ķēdes reakciju pētījumos.

Agrīnie gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1923. gadā Žolio-Kirī pabeidza Parīzes pilsētas Industriālās fizikas un ķīmijas augstskolu (ESPCI ParisTech).[2] No 1925. gada strādāja par Marijas Sklodovskas-Kirī asistentu, kur iepazinās un 1926. gadā apprecējās ar Sklodovkas-Kirī meitu Irēnu. Ģimenē piedzima divi bērni — meita Helēna (dzimusi 1927. gadā, kļuvusi par kodolfiziķi) un dēls Pjērs (dzimis 1932. gadā, kļuvis par biofiziķi).[3]

Zinātniskie pētījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Žolio-Kirī kopā ar sievu Irēnu Žolio-Kirī veica atoma struktūras pētījumus, pielietojot daļiņu sadursmes ar atoma kodolu. Šie pētījumi deva ieguldījumu neitrona atklāšanā, ko 1932. gadā izdarīja Džeimss Čedviks. Par pētījumiem, kas noveda pie jaunu radioaktīvo izotopu atklāšanas, 1935. gadā Frederiks un Irēna Žolio-Kirī saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. 1947. gadā Frederiks Žolio-Kirī tika apbalvots ar Hjūza medaļu par ieguldījumu kodolfizikā.

Pēckara periods[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2.pasaules kara laikā Žolio-Kirī darbojās Franču Pretošanās kustībā. Pēc kara bija pirmais Francijas Atomenerģētikas Komisariāta vadītājs, 1948. gadā uzraudzīja pirmās franču AES būvi. Bet tā kā Žolio-Kirī bija pārliecināts komunists, 1950. gadā viņam nācās pamest lielāko daļu no saviem pienākumiem. Tomēr viņš saglabāja profesora amatu augstskolā Collège de France. Darbojās arī politikā, bija Vispasaules Miera padomes prezidents, 1951. gadā tika apbalvots ar Staļina Miera prēmiju. 1955. gadā Žolio-Kirī bija starp 11 zinātniekiem, kas parakstīja Rasela-Einšteina manifestu, brīdinot par kodolieroču izplatīšanās bīstamību un aicinot uz starptautisku konfliktu miermīlīgu noregulēšanu.

1956. gadā nomira Žolio-Kirī sieva Irēna. Viņš pats saslima ar hepatītu. Tas novājināja viņa veselību, un 1958. gadā pēc operācijas viņš mira. Žolio-Kirī vārdā nosaukts krāteris uz Mēness. kā arī ielas vairākās pilsētās (Sofijā, Odesā, Obņinskā, Dubnā).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Irēna un Frederika Žolio-Kirī savā laboratorijā 1935. gadā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]



Apbalvojumi
Priekštecis:
Harolds Jūrijs
Nobela prēmija ķīmijā
1935
kopā ar Irēnu Žolio-Kirī
Pēctecis:
Peters Debajs