Marija Sklodovska-Kirī
|
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
Marija Sklodovska-Kirī (poļu: Maria Skłodowska-Curie, dzimusi 1867. gada 7. novembrī, mirusi 1934. gada 4. jūlijā) bija poļu izcelsmes Francijas zinātniece. Viņa ievērību guva, pētot radioaktivitāti. 1903. gadā kopā ar Anrī Bekerelu un savu vīru Pjēru Kirī saņēma Nobela prēmiju fizikā par radioaktivitātes pētīšanu, bet 1911. gadā saņēma Nobela prēmiju ķīmijā par ķīmisko elementu rādija un polonija atklāšanu un to radioaktīvo īpašību pētīšanu. Pagaidām viņa ir vienīgais zinātnieks, kas ir ieguvis divas Nobela prēmijas dažādās zinātnēs. Marija Sklodovska-Kirī dibināja Kirī institūtus Parīzē un Varšavā.
Biogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
 |
|
Pēc dzimšanas Varšavā, Polijā, viņas pirmajos dzīves gados mirst viņas māsa, un četrus gadus vēlāk - māte. Pēc vidusskolas pabeigšanas viņa mēģina turpināt savu karjeru, taču Krievijas impērija, kurā tobrīd ietilpa daļa no Polijas, nedeva iespēju iegūt augstāko izglītību sievietēm. Viņa vairākus gadus strādāja par guvernanti Cehanovā, līdz beidzot ar vecākās māsas palīdzību pārcēlās uz Parīzi, kur studēja ķīmiju un fiziku Sorbonnas universitātē, kur pēc tam kļuva par pirmo sievieti - pasniedzēju.
Sorbonnā viņa satika un apprecēja citu pasniedzēju - Pjēru Kirī. Kopā viņi pētīja radioaktīvos materiālus, it īpaši urāna rūdu uraninītu, kas nez kāpēc bija vairāk radioaktīva par no tās iegūto urānu. Laboratorijā, kurā viņa strādāja pārstrādāja 8 tonnas urāna sāļu 4 gados. No urāna rūdas tika iegūts rādijs. Vēlāk tika atklāts polonijs - elements nosaukts par godu Marijas Kirī dzimtenei Polijai.
1903. gadā Marijai un Pjēram Kirī piešķīra Nobela prēmiju fizikā "par viņa izcilajiem sasniegumiem pētot radiāciju". Apbalvošanas ceremonijā, pāris izteica vēlmi izveidot savu laboratoriju vai pat institūtu radioaktivitātes pētniecībai. Viņu ideja tika īstenota, bet daudz vēlāk.
Pēc viņas vīra Pjēra Kirī traģiskās nāves 1906. gadā Marija Sklodovska-Kirī mantoja viņa vietu universitātē.
1910. gadā viņa sadarbībā ar Andrā Debernomu nodrošināt tīra metāla rādija un nevis tā savienojuma iegūšanu kā agrāk. Tādējādi tika pabeigta 12 gadu ilgs pētījums, un tika pierādīts, ka rādijs ir atšķirīgs ķīmiskais elements.
1911. gadā Marija Sklodovska-Kirī ieguva Nobela prēmiju ķīmijā "par izciliem sasniegumiem ķīmijas attīstībā: Polonija un rādija atklāšanu". Marija kļuva par pirmo (un līdz šim vienīgā sieviete pasaulē), kas divas reizes ieguvusi Nobela apbalvojumu.
Pirmā pasaules kara laikā viņa attīstīja mobilu radiogrāfijas iekārtu lietošanu ievainoto karavīru ārstēšanā. Tas bija liels medicīniskais sniegums, kas arī palīdzēja ķirurgiem veikt operācijas.
Marija ar saviem pētījumiem ir veicinājusi medicīnas un ķīmijas attīstību. Viņa ir paraugs cilvēkiem, jo viņa ziedoja visu, lai varētu smelties zināšanā spītejot laikam. Pēdējos gados savā dzīvē viņa turpināja mācīt par Rādiju institūtā, kur viņa vadīja studentu darbu un aktīvi veicināja izmantošanu radioloģiju medicīnā. Viņa rakstīja Pjēra Kirī biogrāfiju, kas tika publicēta 1923. gadā, periodiski Sklodovska Curie devās uz Poliju, kurā pēc kara beigām ieguva savu neatkarību. Tur viņu informēja poļu pētnieki. 1921. gadā, kopā ar savu meitu Sklodovska-Kirī apmeklēja ASV, lai saņemtu dāvanu — 1 gramu rādija turpmākiem eksperimentiem. Otrās ASV vizītes laikā 1929. gadā viņa saņēma ziedojumu, vairāku gramu rādija apjomā, izmantošanai terapijai kādā Varšavas slimnīcā. Bet sakarā ar daudzu gadu darba ar rādiju, viņas veselības sāka samazināties ievērojami. Viņa mira 1934. gadā ar leikēmiju, kuru izraisīja saindēšanās ar radioaktīvo rādiju.
 |
Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 |
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Henriks Lorencs Pīters Zēmans |
Nobela prēmija fizikā 1903 kopā ar Anrī Bekerelu un Pjēru Kirī |
Pēctecis: Džons Strats |
| Priekštecis: Oto Vallahs |
Nobela prēmija ķīmijā 1911 |
Pēctecis: Viktors Grinjāns Pols Sabatjē |
