Joans Kapistrāno

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Joans Kapistrāno
Nuremberg chronicles f 249v 2 (Johannes capistranus).jpg
Joans Kapistrāno 1493. gada Nirnbergas hronikā
Moceklis un bīskaps
Dzimis 1386. gada 24. jūnijā

Kapestrāno, Neapoles karaliste
(tagad Abruco, Karogs: Itālija Itālija)
Miris 1456. gada 23. oktobrī

Iloka, Ungārijas karaliste
(tagad Karogs: Horvātija Horvātija)
Godā Romas katoļu baznīca
Kanonizācija 1690. vai 1724. gadā, Roma — pāvests Aleksandrs VIII vai pāvests Benedikts XIII
Piemiņas diena 14. oktobris
Svētais aizbildnis kapelāni, juristi, Belgrada

Svētais Joans Kapistrāno (latīņu: Ioannes Capistranus, itāļu: Giovanni da Capistrano, vācu: Johannes Capistranus, ungāru: Kapisztrán János, serbu: Jovan Kapistran}; dzimis 1386. gada 24. jūnijā, miris 1456. gada 23. oktobrī) bija itāļu franciskāņu mūks, sludinātājs, teologs un inkvizitors.

Dzimis Abruco. Studēja Perudžas universitātē. Tika iecelts par Parudžas pārvaldnieku. Sagūstīts karā ar Sidžizmondo Malatestu. Gūstā Sjēnas Bernardīno ietekmē pievērsās teoloģijas studijām. 1416. gada 4. oktobrī iestājās franciskāņu ordenī. No 1420. gada publiski sludināja daudzās zemēs (Vācijā, Bohēmijā, Austrijā, Ungārijā, Horvātijā un Polijā) un kļuva plaši pazīstams. Asi vērsās pret dažāda veida ķeceriem (husītiem, kriptojūdiem, ebrejiem u.c.). Kapistrāno ietekmē vairākas Vācijas pilsētas padzina ebrejus, bet Breslavā dažus sadedzināja uz sārta.

1453. gadā krita Konstantinopole un Mehmeds II apdraudēja Ungāriju. 1454. gadā Joans Kapistrāno aicināja uz krusta karu pret osmāņiem. Septiņdesmit gadu vecumā faktiski pats vadīdams 60 tūkstoši lielās savāktās karaspēka vienības, palīdzēja Jānošam Huņadi gūt uzvaru Belgradas aplenkuma kaujās. Pats tajā pašā gadā mira no mēra.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]