Kālija karbonāts

Vikipēdijas lapa
Kālija karbonāts

Kālija karbonāta struktūrformula

Kālija karbonāta kristālrežģis

Pulverveida bezūdens kālija karbonāts
Citi nosaukumi potaša, potašs
CAS numurs 584-08-7
Ķīmiskā formula K2CO3
Molmasa 138,2055 g/mol
Blīvums 2290 kg/m3
Kušanas temperatūra 891 °C
Viršanas temperatūra sadalās
Šķīdība ūdenī 112g/100ml (20 °C)

Kālija karbonāts (K2CO3) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī un veido bāzisku šķīdumu. Tas ir kālija ogļskābes sāls. Tehnisko kālija karbonātu sauc par potašu (nīderlandiešu: pot - pods, aschen - pelni), no tā cēlies kālija nosaukums angļu valodā - potassium.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kālija karbonāts ir sastopams lapu koku pelnos, no kurienes to agrāk arī ieguva. Sintētiski kālija karbonātu var iegūt kālija hidroksīda reakcijā ar ogļskābo gāzi.

2KOH + CO2 → K2CO3 + H2O

Kālija karbonāts veidojas arī, ogļskābei reaģējot ar vēl vājāku skābju (ciānūdeņražskābe, silīcijskābe) kālija sāļiem.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kālija karbonāts šķīstot ūdenī daļēji hidrolizējas, veidojot kālija hidrogēnkarbonātu (KHCO3) un kālija hidroksīdu, tāpēc šķīdums ir bāzisks.

K2CO3 + H2O → KHCO3 + KOH

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kālija karbonātu lieto ziepju un stikla ražošanā. Kālija karbonātu lieto arī par citu kālija savienojumu izejvielu. Tas ir mazāk kodīgs kā kālija hidroksīds. Kālija karbonātu lieto kā pārtikas piedevu E501.

Potaša vārītavas Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā 17. gadsimtā darbojās Jelgavas, Kuldīgas, Lutriņu, Saldus, Skrundas, Tērvetes, Valgundes, Biržu, Kursīšu, Jaunauces, Zvārdes un Baldones potaša vārītavas.

Iegūto potašu izmantoja stikla, ziepju, salpetra un šaujampulvera ražošanai:

  • stikla cepļi bija Jelgavas Grīvā, Baldonē, Biržos, Rendā (divi), Kuldīgā, Tomē, Grenčos, Slokā un Skrundā;
  • lielākā ziepju vārītava bija Klīvē, mazākas vārītavas — Mērsraga "Ziepjos", Annas muižas "Ziepniekos", Kuldīgā, Lutriņos un Skrundā;
  • salpetri ražoja Mežotnes ("Salpetrās"), Tomes ("Sārmulos"), Pienavas ("Sārmās"), Svētes ("Zaļpēteros"), Jaunsvirlaukas ("Salputrās"), Lutriņu ("Sārmos"), Skrundas ("Sārmukalnos"), Slampes ("Sārmās"), Užavas (Sārnates muižā), Rucavas un Dignājas salpetra vārītavās;
  • šaujampulveri ražoja Skrundas, Kandavas, Tomes, Baldones un Kuldīgas pulvera dzirnavās. No 1645. līdz 1658. gadam Kurzemes hercogistē ražoja ap 25 tonnu šaujampulvera gadā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]