Kālija karbonāts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kālija karbonāts
Potassium Carbonate 2D structure.png
Kālija karbonāta struktūrformula
Potassium-carbonate-xtal-3D-SF.png
Kālija karbonāta kristālrežģis
Potassium carbonate.jpg
Pulverveida bezūdens kālija karbonāts
Citi nosaukumi potaša
CAS numurs 584-08-7
Ķīmiskā formula K2CO3
Molmasa 138,2055 g/mol
Blīvums 2290 kg/m3
Kušanas temperatūra 891 °C
Viršanas temperatūra sadalās
Šķīdība ūdenī 112g/100ml (20 °C)

Kālija karbonāts (K2CO3) ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī un veido bāzisku šķīdumu. Tas ir kālija ogļskābes sāls. Tehnisko kālija karbonātu sauc par potašu (nīderlandiešu: pot - pods, aschen - pelni), no tā cēlies kālija nosaukums angļu valodā - potassium.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kālija karbonāts ir sastopams lapu koku pelnos, no kurienes to agrāk arī ieguva. Sintētiski kālija karbonātu var iegūt kālija hidroksīda reakcijā ar ogļskābo gāzi.

2KOH + CO2 → K2CO3 + H2O

Kālija karbonāts veidojas arī, ogļskābei reaģējot ar vēl vājāku skābju (ciānūdeņražskābe, silīcijskābe) kālija sāļiem.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kālija karbonāts šķīstot ūdenī daļēji hidrolizējas, veidojot kālija hidrogēnkarbonātu (KHCO3) un kālija hidroksīdu, tāpēc šķīdums ir bāzisks.

K2CO3 + H2O → KHCO3 + KOH

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kālija karbonātu lieto ziepju un stikla ražošanā. Kālija karbonātu lieto arī par citu kālija savienojumu izejvielu. Tas ir mazāk kodīgs kā kālija hidroksīds.

Kālija karbonātu lieto kā pārtikas piedevu E501.