Dārzenis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dažādi dārzeņi.

Dārzenis ir ēdams augs vai tā daļa, bet tas nav saldais auglis vai sēkla. Terminam "dārzenis" nav zinātnisks paskaidrojums; tā nozīme galvokārt ir izveidojies kulinārijas un kultūras tradīciju ietekmē. Šā iemesla dēļ šis termins bieži vien ir patvaļīgs un subjektīvs, piemēram, daži cilvēki uzskata, ka sēnes ir dārzeņi, bet citi atkal tos iedala atsevišķā grupā.

Dārzeņus pārtikā var izmanot gan svaigā veidā, gan speciāli tos gatavojot, piemēram, izvārot vai izcepot. Lielākoties dārzeņi nav saldi, bet atsevišķos gadījumos tos var izmanot, lai pagatavotu saldo ēdienu, piemēram, mannā putru ar ķirbi.

Ķīmiskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svaigos dārzeņos lielāko daļu aizņem ūdens, kas tajos parasti ir vairāk par 70%. Dārzeņi vidēji ir mazāk bagāti ar ogļhidrātiem nekā augļi, taču pārējo uzturvielu vidējie daudzumi starp augļiem un dārzeņiem ir diezgan līdzīgi un nelieli. Olbaltumvielas augļos un dārzeņos parasti ir ne vairāk kā 3,5%, bet tauki ne vairāk kā 0,5%, tomēr abi ir bagāti ar dažādiem vitamīniem, minerālvielām un polifenoliem.[1]

Augļu un dārzeņu vidū gan ir arī izņēmumi, kuros iepriekšminēto vielu daudzumi var stipri pārsniegt vai arī būt zem noteiktajām robežām, piemēram, rozīnēs un datelēs ir zems ūdens saturs, pākšaugi, pupas un zirņi ir bagāti ar olbaltumvielām, savukārt avokado un saldajā kukurūzā ir salīdzinoši daudz tauku.[1]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Daina Kārkliņa un Inga Ciproviča (2008). Pārtikas produktu tehnoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 47. un 67. lpp. ISBN 978-9984-45-156-5.