Melnā dzilna

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Melnā dzilna
Dryocopus martius (Linnaeus, 1758)
Tēviņš
Tēviņš
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Dzilnveidīgie (Piciformes)
Dzimta Dzilnu dzimta (Picidae)
Apakšdzimta Dzilnu apakšdzimta (Picinae)
Ģints Melnās dzilnas (Dryocopus)
Suga Melnā dzilna (Dryocopus martius)
Izplatība
Dryocopus martius distr.PNG

Melnā dzilna (Dryocopus martius) ir liela auguma dzilnu dzimtas (Picidae) putns, kas sastopams Eirāzijas mežos, Latviju ieskaitot. Tā ir vienīgā melno dzilnu ģints (Dryocopus) suga, kas sastopama šajā reģionā. Melnā dzilna ir nometniece un ziemo ligzdošanas areālā.[1] Tai ir divas pasugas.[1]

Melnās dzilnas Eiropas populāciju var uzskatīt par stabilu. Pierādīta skaita samazināšanās 1990-tajos gados bijusi tikai Nīderlandē, savukārt vairākās citās Eiropas valstīs ligzdojošo melno dzilnu skaits ir pieaudzis.[2] Melnā dzilna ir izraudzīta par 2007. gada Gada putnu Latvijā.[2]

Izplatība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnās dzilnas izkaltajos dobumos ligzdo vairākas retas un apdraudētas sugas
Melnā dzilna ligzdošanai dobumu bieži kaļ vecā apsē

Melnā dzilna mājo gandrīz visā Eiropā, izņemot Islandi, Īriju, Lielbritāniju un galējos ziemeļus, bet Dienvideiropā tā sastopama tikai fragmentāri. Nelielas, izolētas populācijas mājo arī Turcijā un Aizkaukāzā līdz Irānas ziemeļiem. Vienlaidus izplatības areāls melnai dzilnai no Eiropas turpinās Krievijā, austrumu virzienā pāri Sibīrijas centrālajai un dienvidu daļai līdz Tālajiem Austrumiem, ietverot arī Kamčatku, Sahalīnu un Japānas ziemeļus. Āzijas austrumos areāls paplašinās virzienā uz dienvidiem, iesniedzoties Ziemeļkorejā un Ķīnas ziemeļaustrumos. Nošķirta populācija, kas izdalīta kā atsevišķa pasuga - D.m.khamensis, mājo arī Ķīnas dienvidrietumos.[1]

Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā melnā dzilna ir samērā parasta ligzdotāja un nometniece. No divām pasugām Latvijā sastopama nominālpasuga - Dryocopus martius martius. Reizēm rudeņos Latvijā var novērot nelielas šīs sugas invāzijas.[1] Melnajai dzilnai ir liela ekoloģiskā nozīme - tās kaltajos dobumos ligzdo vairākas retas un apdraudētas putnu sugas. Meža balodis un bikšainais apogs ligzdo galvenokārt melnās dzilnas kaltajos dobumos, tos izmanto arī lielā gaura, gaigala un zaļā vārna. Izņemot gaigalu, visas pārējās sugas ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā, kurām dobumaino koku trūkums ir nozīmīgs skaitu limitējošais faktors.[2]

Latvijā melnā dzilna mājo dažādu tipu, galvenokārt jauktos un skujkoku mežos. Ligzdošanai tā izvēlas skrajākas vietas pie izcirtumiem, laucēm un stigu malām. Dobumus melnā dzilna visbiežāk kaļ resnās apsēs vai priedēs, kas atrodas klajumiņa malā. Labprāt ligzdo arī izcirtumu ekoloģiskajos kokos. Latvijā ligzdo 6000 - 8000 pāru melno dzilnu. Par skaita svārstībām pēdējos gados datu nav, visticamāk, ka Latvijā nozīmīgas skaita svārstības nav bijušas.[2]

Tomēr samazinoties veco mežu īpatsvaram, iespējama melnās dzilnas skaita lejupslīde, līdz ar to arī citu dzilnas dobumos ligzdojošo putnu sugu skaita izmaiņas. Latvijā vairāk nekā 80% melno dzilnu ligzdo kokos ar diametru virs 40 cm, bet mazākais reģistrētais koka diametrs ir bijis 35 cm. Mežaudzei, kur valdošā koku suga ir priede, ciršanas vecums ir 101 gads, bet priedei vidējais diametrs šādā vecumā ir 34,6 cm. Tātad normāli apsaimniekota mežaudze tiek nocirsta pirms vēl koki ir sasnieguši melnās dzilnas dobumiem piemērotu resnumu.[2]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tēviņam ir sarkana visa galvas virsa

Melnā dzilna ir lielākā Palearktikas dzilnu dzimtas suga. Tā augumā ir tikai mazliet mazāka par krauķi. Tās ķermeņa garums ir 45—57 cm, spārnu izplētums 67—84 cm,[1][3][4] svars: 250—450 g[5]. Melnajai dzilnai ir garš, zilgan pelēks knābis, apmēram 5 - 6,7 cm garš,[6] turklāt tas aug visu mūžu.[7] Lai aizsniegtu kokā kukaiņus, tā spēj izbāzt mēli papildus vēl 5 - 5,5 cm garumā. Mēli sedz lipīgas siekalas, kas barojoties palīdz uzķert kukaiņus, turklāt mēles galā ir 4-5 pāri uz atpakaļu vērstu bārkstu.[4]

Melnās dzilnas apspalvojums kā jau tās nosaukums norāda ir melns, ar metālisku spīdumu, bet galvas virsa tai ir sarkana. Tēviņiem sarkana ir visa galvas virsa, bet mātītēm tikai pakausis un piere ir melna.[4] Jaunie putni ir līdzīgi pieaugušajiem, tikai to apspalvojumam iztrūkst metāliskais spīdums un sarkanā galvas virsa nav tik koša. Melnajai dzilnai ir gaiši dzeltenas, gandrīz baltas acis ar tumšām zīlītēm. Kā visiem dzilnu dzimtas putniem melnajai dzilnai koku kalšanai ir īpaši piemērots kakls ar spēcīgiem muskuļiem, īsas, masīvas kājas ar asiem nagiem un aste ar stīvām spalvām, pret kurām putns atbalstās kalšanas laikā.

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā kā melnā dzilna ir liela un spēcīga, tā spēj ar savu garo, aso knābi iekalties koka stumbrā īpaši dziļi. Tā kalšanai viosbiežāk izvēlas slimus, trupējošus kokus, bet melnā dzilna iekaļas arī dzīvos kokos. Kad dzilna ir izkalusi ieeju koka stumbrā, tā pēc tam kaļas pa stumbru uz leju, izveidojot dobumu. Melnās dzilnas dobumos ligzdo daudzas citas putnu sugas un mazie kokos dzīvojošie zīdītāji.

Lai sazinātos, melnā dzilna skaļi sit pa koka stumbru. Šī klaudzināšana ir viena no skaļākajām un ilgstošākajām visā dzilnu dzimtā.[4]

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paaugoties mazuļi cīnās par iespēju piekļūt pie ieejas, lai pirmie tiktu pabaroti

Melnā dzilna pārtiek galvenokārt no koksnes skudru (Camponotus) un koksnē dzīvojošu vaboļu kāpuriem, kūniņām un pieaugušajiem kukaiņiem. Ļoti nozīmīgas barošanās vietas šai sugai ir trūdošie celmi un nokaltušie koki.[2] Melnā dzilna spēj iekalties ļoti dziļi un aizsniegt tur dzīvojošos kukaiņus,[3] nereti iekaļoties 15 - 25 cm dziļumā.[7] Visbiežāk putna barības meklējumu caurumi ieraugāmi koku lejasdaļā, sakņu tuvumā.[7]

Ligzdošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnajai dzilnai sezonā ir viens perējums. Katram pārim ir ligzdošanas teritorija un vairāki dobumi. Kaļ parasti mātīte.[7] Ligzdošanas dobumu visbiežāk tā izkaļ apsēs un priedēs, bet tā kaļ arī dižskābaržos, eglēs, bērzos, vītolos un alkšņos, apmēram 4 - 25 metru augstumā no zemes.[4] Ieejas caurums ir apmēram 8 x 11 cm, dobuma dziļums 37 - 60 cm.[4] Atkarībā no koksnes cietības, dobums tiek kalts līdz 4 nedēļām.[3] Ligzda tiek izklāta ar koku skaidām. Ja pāris izmanto iepriekšējā gada dobumu, tas rūpīgi pirms olu dēšanas iztītīts.[7]

Dējumā ir 2 - 8 baltas olas,[3] visbiežāk 6 olas. Perē abi vecāki un pāris ik pa laikam viens otru nomaina. Inkubācijas periods ilgst 12 - 14 dienas. Izšķīlušies putnēni ir nevarīgi un nepietiekami apspalvoti, tādēļ tēviņš tos naktīs silda.[7] Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Tie pamatā tiek baroti ar skudru bumbi;nām - ar siekalām salipinātas kopā skudras un to kūniņas.[7] Paaugoties mazuļi cīnās par iespēju piekļūt pie dobuma ieejas, lai pirmie dabūtu vecāku atnesto barību. Sasniedzot 24 - 28 dienu vecumu, jaunie putni pamet ligzdu,[4] bet paliek kopā ar vecākiem vēl vienu nedēļu, vecākiem turpinot tos piebarot.[3][7] Jaunie putni pamet vecāku ligzdošanas teritoriju, meklējot savu teritoriju. Ja tie to nedara labprātīgi, vecāki tos padzen.[7]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Ornitofaunistika: Melnā dzilna Dryocopus martius
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 LOB: Melnā dzilna – 2007. gada putns
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Black woodpecker (Dryocopus martius)
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 Avibirds: Black Woodpecker
  5. Рябицев В. К. Птицы Урала, Приуралья и Западной Сибири: Справочник-определитель. — Екатеринбург: Изд-во Уральского университета, 2001. — С. 339-340.
  6. Woodpeckers: An Identification Guide to the Woodpeckers of the World by Hans Winkler, David A. Christie & David Nurney. Houghton Mifflin (1995), ISBN 978-0395720431
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 7,6 7,7 7,8 Melns dzenis ar sarkanu pauri

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]