Zaļā vārna

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zaļā vārna
Coracias garrulus (Linnaeus, 1758)
Zaļā vārna
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zaļvārnveidīgie (Coraciiformes)
Dzimta Zaļvārnu dzimta (Coraciidae)
Ģints Zaļās vārnas (Coracias)
Suga Zaļā vārna (Coracias garrulus)
Izplatība

Coracias garrulus distr.png

     Ligzdošanas areāls      Ziemošanas areāls

Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vidēja auguma zaļvārnu dzimtas (Coraciidae) putns, kas pieder zaļo vārnu ģintij (Coracias). Zaļās vārnas ligzdo Eirāzijas rietumu daļā un Āfrikas ziemeļos, ziemo Āfrikā, reti sastopamas arī Latvijā. Lai arī latviski šo putnu sauc par vārnu, tas nav radniecīgs vārnu dzimtas (Corvidae) putniem.

Izplatība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaļā vārna ir vienīgā suga no zaļvārnu dzimtas, kas ligzdo Eiropā. Tās ligzdošanas izplatības areāls aptver Austrumeiropu, Centrāleiropu, Eiropas dienvidreģionus ap Vidusjūru, Mazāziju, Ziemeļāfriku Vidusjūras piekrastē un Centrālāziju. Zaļā vārna veic ļoti garu migrācijas ceļu uz ziemošanas vietām Āfrikas dienvidos. Viens no migrācijas ceļiem ved cauri Indijai.[1] Āfrikā tā ziemo 2 nošķirtos reģionos: no Senegālas līdz Kamerūnai un no Etiopijas līdz Kongo un Dienvidāfrikai.[2]

Zaļajai vārnai patīk silts, sauss un atklāts biotops ar reti augošiem kokiem. Tā priekšroku dod zemieņu mežiem, kuros aug ozoli un priedes. Ziemo tā sausajā Āfrikas savannā un krūmājos. Kopumā zaļajai vārnai ir liela populācija: 100 000 - 220 000 putnu Eiropā, kas sastāda 50 - 74% no visām zaļām vārnām.[2] Tomēr pēdējo 15 gadu laikā tās populācija ir samazinājusies par 30%. Eiropas ziemeļu populācijas ir izzudušas visstraujāk, piemēram, Igaunijā 1998. gadā dzīvoja 50 - 100 pāri, bet 2011. gadā vairs netika konstatēta sugas ligzdošana.[3] Lietuvā un Latvijā no dažiem tūkstošiem pāru populācija ir samazinājusies līdz nepilniem 40 pāriem pa abām valstīm 2011. gadā.[3] Krievijas ziemeļos zaļā vārna vairs neligzdo, arī Baltkrievijā un Polijā to skaits samazinās. Tomēr Centrālāzijā tās populācijai samazinājums netiek novērots.[2]

Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaļā vārna Latvijā ligzdo tikai Pierīgas sausajos priežu mežos

Latvijā zaļā vārna ir viens no retākajiem ligzdotājiem mūsdienās, lai gan pirms Otrā pasaules kara šeit ligzdoja vairāk kā 1000 pāru. 2011. gadā Latvija konstatēti 25 ligzdojoši pāri, kas ir augstākais skaits pēdējos 20 gados.[3] Visas trīs sugas ligzdošanas teritorijas atrodas Rīgas apkārtnē un visas trīs teritorijas agrāk bijušas Padomju armijas daļas, kas nosaka īpatnēju biotopu: skraju priežu mežu, ar klajumiem, daudzviet arī ēkām vai to paliekām. Šobrīd Latvijā zaļā vārna ligzdo Garkalnes mežos, Ādažu poligonā un Silakrogā. Ārpus ligzdošanas sezonas zaļā vārna dažkārt tiek novērota arī citviet Latvijā, tomēr ļoti reti.[4] Tā kā Latvija ir viena no vistālāk uz ziemeļiem esošajām šīs sugas ligzdošanas vietām,[3] reto putnu vērot uz Latviju brauc arī no citām Eiropas ziemeļdaļas valstīm.[5] Lai gan Latvijas zaļo vārnu populācija ir stabila un ligzdojošo putnu skaits pat pieaug, tomēr tās retā un nevienmērīgā izplatība Eiropas ziemeļos ir priekšnoteikums, lai arī Latvijā zaļo vārnu uzskatītu par apdraudētu sugu.

Līdz 19. gadsimta beigām zaļo vārnu Latvijā dēvēja par zilo vārnu. Tikai 20. gadsimta 30. gados to sāka saukt arī par zaļo vārnu. Kādu laiku valodā lietoja abus nosaukumus, tomēr nosaukums "zaļā vārna" izkonkurēja nosaukumu "zilā vārna". Nosaukuma maiņai nav saprotama pamatojuma, jo putna apspalvojums izskatās gaiši zils nevis zaļš.[5] Baltvācu dabas pētnieki jau 18. gadsimtā ir aprakstījuši zaļo vārnu, pieminot, ka tās ir bieži sastopamas Vidzemē un Kurzemē, bet visvairāk Pierīgas sausajos priežu mežos. 18. gadsimtā zaļo vārnu sauca ne tikai par zilo vārnu, bet arī par Kurzemes papagaili.[5]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaļā vārna nav nedz zaļa, nedz tā ir vārna
Zaļās vārnas spārns

Zaļā vārna ir spēcīgs putns. To augumā var salīdzināt ar kovārni. Tās ķermeņa garums ir 29 - 32 cm, spārnu platums 52 - 58 cm.[6] Tās apspalvojums pamatā ir gaiši zils ar oranži brūnu muguru. Kad tās spārns ir izplests, tad var redzēt putna košo spārnu ar melnajām lidspalvām. Arī uz acīm ir šaura, melna maska, bet aste ir tumšākā zaļganzilā tonī.[7] Abi dzimumi izskatās vienādi. Jaunie putni nav tik koši. Arī nominālpasuga Coracias garrulous garrulus ir košāka kā Āzijas pasuga Coracias garrulus semenowi.[7]

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaļā vārna pēc uzbūves un uzvedības ir visai primitīvs putns, kas miljoniem gadu laikā ir maz mainījies. Zaļajai vārnai ir grūti piemēroties janiem un mainīgiem vides apstākļiem. Uz zemes tās ir diezgan neveiklas un pārvietojas pa zemi tikai dažus metrus. Pēc būtības zaļā vārna ir savannas putns, kas dzīvo sausā un atklātā ainavā ar dažiem kokiem vai koku puduriem. Lieli klaji lauki vai biezi meži tām nav piemēroti.[5] Tai tāpat kā čakstēm patīk apmesties uz kāda zara vai elektības staba vai kāda cita paaugstinājuma, no kura var labi pārredzēt apkārtni. Zaļā vārna vēro, vai garām nelidos kāds kukainis vai cits piemērots medījums.

Zaļās vārnas lidojums ir taisns un spēcīgs, lidojumā spēcīgi kontrastē melnās lidspalvas ar spārna gaiši zilajām spalvām. Zaļā vārna spēj lidojumā strauji mainīt virzienu vai apgriezties ap savu asi. Pateicoties šai spējai tā ir ieguvusi savu vārdu angļu valodā - roller, kas latviski nozīmē veltnītis.

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaļā vārna pārtiek tikai no lieliem kukaiņiem

Barības ziņā zaļā vārna ir ļoti izvēlīga. Tā pārtiek tikai no lielajiem kukaiņiem, kurus noķer uz zemes vai lidojumā. Tā pamatā barojas ar sienāžiem un vabolēm,[5] bet tā ēd arī sliekas, spāres un kukaiņu kāpurus.[8]

Āfrikā zaļās vārnas veido nelielus barus, kas kopīgi barojas. Tās medī ne tikai kukaiņus, bet arī skorpionus, vardes, ķirzakas un mazus putniņus.[9]

Ligzdošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaļās vārnas olas

Zaļā vārna ligzdo koku dobumā. Pati tā dobumu izkalt nevar, tādēļ ir atkarīga no melno dzilnu (Dryocopus martius) un zaļo dzilnu (Picus viridis) pamestajām ligzdām vai no cilvēku palīdzības, kas uzstāda zaļajām vārnām putnu būrus.[5] Riesta laiks zaļajām vārnām Eiropā ir maijs. Kamēr mātīte nav beigusi dēt olas, tā ligzdu nepamet, bet tēviņš to ik pa 20 minūtēm baro gan ar posmkājiem, gan kukaiņiem, vardēm, ķirzakām un grauzējiem, un pārojas.[10] Dējumā ir līdz 6 baltām[11] olām. Kad pēdējā ola ir izdēta, abi vecāki pārmaiņus tās perē. Inkubācijas periods ilgst 20 - 22 dienas.[10]

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaļajai vārnai ir 2 pasugas:[2]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]