Miķelis Bružis

Vikipēdijas lapa
Miķelis Bružis
Satversmes sapulces deputāts
Amatā
1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris

Dzimšanas dati 1868. gada 20. aprīlī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Bārtas pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1941. gada 5. novembrī (73 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Usoļlags, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Latviešu demokrātiskā partija, Latvijas Radikāldemokrātiskā partija, Latvju demokrātu savienība, Latvijas Tautas partija
Profesija inženieris ķīmiķis
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts

Miķelis Bružis (arī Bruža; 1868. gada 20. aprīlis — 1941. gada 5. novembris) bija latviešu inženieris un politiķis. Bijis Tautas padomes loceklis un piedalījies Latvijas Republikas proklamēšanas sēdē, pārstāvot Latviešu demokrātisko partiju. Vēlāk bija Latvijas Satversmes sapulces deputāts, Latvijas Tautas partijas pārstāvis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Miķelis Bružis piedzima 1868. gada 20. aprīlī.[1][2] 1894. gadā pabeidza Rīgas Politehnisko institūtu, ieguva inženiera ķīmiķa specialitāti.[2]

Līdz 1909. gadam Bružis strādāja Turkestānas rūpnīcās, bija Šimkentas sabiedriskā kluba vadītājs. Šajā laikā apceļoja Tālos Austrumus un Rietumeiropu.[2] 1913. gadā kandidēja Rīgas pilsētas vēlēšanās. Bružis bija Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vadītājs, darbojās vairākās citās biedrībās. Piedalījies Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas dibināšanā.[2]

1918. gada 17. novembrī piedalījās Tautas padomes pirmajā sēdē, pārstāvot Latviešu demokrātisko partiju. Nākamajā dienā Bružis piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanā kā Tautas padomes loceklis. 1920. gadā ievēlēts Latvijas Satversmes sapulcē no Latvju demokrātu savienības saraksta.[1] 1921. gadā līdz ar citiem frakcijas biedriem pievienojās Latvijas Tautas partijai un izveidoja tās frakciju parlamentā.[1] Vēlāk bija Latvijas Hipotēku bankas direktors.[2]

Latvijas okupācijas laikā 1941. gada jūnijā deportēts uz Krieviju. Miris 1941. gada 5. novembrī Usoļjes soda nometnē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 H. Kārkliņš. «Latvijas Satversmes Sapulces stenogramu satura rādītājs». Latvijas Republikas Saeima, 1925. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. Aprīlis. Skatīts: 2016. gada 15. janvārī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 41. lpp.