Hugo Celmiņš

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Ministru prezidentu. Par citām jēdziena Celmiņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Hugo Celmiņš
Hugo Celmins.jpg
Latvijas Ministru prezidents
Amatā
1924. gada 19. decembris — 1925. gada 23. decembris
Prezidents Jānis Čakste
Priekštecis Voldemārs Zāmuels
Pēctecis Kārlis Ulmanis
Amatā
1928. gada 1. decembris — 1931. gada 26. marts
Prezidents Gustavs Zemgals
Priekštecis Pēteris Juraševskis
Pēctecis Kārlis Ulmanis

Dzimšanas dati 1877. gada 30. oktobris [v.s. 18. oktobrī]
Valsts karogs: Krievija Lubānas pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1941. gada 30. jūlijā (63 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, PSRS
Tautība latvietis
Politiskā partija Latviešu Zemnieku savienība
Profesija agronoms
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts

Hugo Celmiņš (1877. gada 30. oktobris [v.s. 18. oktobrī]1941. gada 30. jūlijs) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks, agronoms, divreiz Latvijas Ministru prezidents. Pēc Latvijas okupācijas apcietināts un deportēts uz PSRS, kur ieslodzīts Maskavas Ļefortovas cietumā. 1941. gada 30. jūlijā vai arī 16. oktobrī nošauts un apglabāts Komunarkas masu kapos.

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hugo Celmiņš dzimis 1877. gada 30. oktobrī Valkas apriņķa Lubānas pagastā kā jaunākais dēls pagasta vecākā ģimenē. No 1887. līdz 1891. gadam mācījies Lubānas ministrijas skolā. Pēc tam mācījies Gorku zemkopības skolā. 1898. gadā nokārtojis karaklausību un ieskatīts rezervē kā virsnieks. 1899. gadā iestājies Rīgas Politehniskajā institūtā, kuru pabeidza 1903. gadā kā I šķiras agronoms. Bija viens no studentu korporācijas "Talavija" dibinātājiem 1900. gadā.

No 1904. līdz 1905. gadam piedalījies krievu-japāņu karā. Karam beidzoties, uzsācis savas darba gaitas. Strādāja par pedagogu, agronomu, publicējies laikrakstos. Aktīvi aizstāvējis latviešu zemniecības kooperācijas ideju. 1906. gadā ir viens no Rīgas (vēlākās Latvijas) lauksaimniecības centrālbiedrības dibinātājiem. 1907. gadā kļūst par Rīgas lauksaimniecības centrālbiedrības laikraksta Baltijas Lauksaimnieka redaktoru, bet 1908. gadā par centrālbiedrības agronoms (lektors un kursu vadītājs). Kopš 1910. gada skaitījās kā Rīgas lauksaimniecības centrālbiedrībai no Krievijas zemkopības departamenta piekomandēts lauksaimniecības speciālists. 1912. gadā tika iecelts par valdības vecāko speciālistu lopkopības jautājumos Baltijas guberņās. Šajā laikā arī saraksta vairākas grāmatas. Iepazinies ar lauksaimniecību Dānijā, Zviedrijā, Vācijā, Šveicē. Ar viņa gādību centrālbiedrība tika pie liela valdības finansiālā atbalsta. 1913. gadā turpina savas studijas ārzemēs, iestājoties Bernes universitātē.

1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš un H. Celmiņš tika iesaukts Krievijas armijā, 1915. gadā kritis gūstā. 1918. gadā pēc Brestas miera līguma atbrīvots no gūsta un atgriezies Latvijā. 1918. gadā otrreiz iestājas Rīgas lauksaimniecības centrālbiedrībā (sekretārs). Veic arī pedagoga darbu.

1919. gada vasarā brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā. Par kaujas nopelniem ieguvis kapteiņa pakāpi. Bermontiādes sākumā, kad pretinieka spēki bija pienākuši pie Rīgas, Hugo Celmiņš bija starp tiem, kuri aizstāvēja Rīgu un tās tiltus no iespējamās pretinieku pārcelšanās, kad lielākā daļa Latvijas armijas bija devusies prom no Rīgas uz Vidzemi. Par to viņam tika piešķirts Lāčplēša Kara ordenis.

Viens no Latviešu Zemnieku savienības dibinātājiem. Tautas padomes loceklis. Satversmes sapulces un visu Saeimu deputāts no LZS. Viens no Priekuļu tehnikuma dibinātājiem. Bijis Rīgas pilsētas galva (1931. gada 5. maijs1935. gada 1. septembris). Vairākkārt bijis zemkopības ministrs, kā arī ārlietu ministrs. Vienreiz izglītības ministrs, divreiz Ministru prezidents.

Nepiedalījās 1934. gada apvērsumā. 1935. gada 1. oktobrī bija iecelts par Latvijas Ārkārtējo sūtni un pilnvarotu ministru Vācijā, Austrijā un Nīderlandē.

Pēc Latvijas okupācijas atlaists no amata. Mēģināja kandidēt Tautas Saeimas vēlēšanās no Demokrātiskā Centra partijas saraksta, bet tas neizdodas, jo padomju vara nepielaiž partijas sarakstu pie vēlēšanām. 1940. gada 11. oktobrī apcietināts (Taurenes pagastā). 1941. gada maijā pārvests uz Maskavu. 1941. gada 7. jūlijā notiesāts pēc Krievijas PFSR Kriminālkodeksa 58. panta "par kontrrevolucionārām darbībām" (dalību Brīvības cīņās, "reakcionārās kulaku partijas" Zemnieku savienība vadīšanu un darbošanos Latvijas valdībā). 1941. gada 30. jūlijā nošauts Ļefortovas cietumā (Maskava).

Apbalvojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Augusts Kalniņš
Ernests Bauers
Latvijas zemkopības ministrs
1920. gada 12. jūnijs1921. gada 18. jūnijs
1924. gada 19. decembris1925. gada 5. marts
Pēctecis:
Voldemārs Zāmuels
Markuss Gailītis
Priekštecis:
Staņislavs Jaudzems
Latvijas izglītības ministrs
1923. gada 15. oktobris1924. gada 26. janvāris
Pēctecis:
Kārlis Straubergs
Priekštecis:
Voldemārs Zāmuels
Pēteris Juraševskis
Latvijas Ministru prezidents
1924. gada 19. decembris1925. gada 23. decembris
1928. gada 1. decembris1931. gada 26. marts
Pēctecis:
Kārlis Ulmanis
Kārlis Ulmanis
Priekštecis:
Zigfrīds Anna Meierovics
Antons Balodis
Latvijas ārlietu ministrs
1925. gada 23. augusts1925. gada 23. decembris
1930. gada 5. februāris1931. gada 26. marts
Pēctecis:
Hermanis Albats
Kārlis Ulmanis
Priekštecis:
Ādams Krieviņš
Rīgas pašvaldības vadītājs
1931. gada 5. maijs1935. gada 1. septembris
Pēctecis:
Roberts Garselis