Nameja gredzens (filma)

Vikipēdijas lapa
Nameja gredzens
Filmas plakāts latviski
Žanrs piedzīvojumu, asa sižeta un vēsturiska filma
Režisors Aigars Grauba[1]
Producents Andrejs Ēķis[1]
Scenārija autors
Galvenajās
lomās
Mūzika Rihards Zaļupe[1]
Operators Valdis Celmiņš[1]
Montāža Līga Pipare
Studija Platforma Filma[1]
Izplatītājs

Latvian Theatrical Distribution (Latvijā),[1]

Ascot Elite Entertainment Group (starptautiski)
Izdošana
  • 2018. gada 17. janvāris
Ilgums 110 minūtes
Valsts

Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste/

Karogs: Latvija Latvija
Valoda
Budžets 2 miljoni €[2]
IMDb profils

„Nameja gredzens” (starptautiskais nosaukums The Pagan King — 'pagānu ķēniņš', sākotnēji The King's Ring[3] — 'ķēniņa gredzens') ir Aigara Graubas režisēta 2018. gada Apvienotās Karalistes/Latvijas spēlfilma par Zemgales ķēniņu Nameju un viņa vadītajām zemgaļu brīvības cīņām pret krustnešiem. Lomas filmā atveido Edvīns Endre, Džeimss Blūrs, Aiste Diržūte, Ivo Martinsons, Andris Keišs, Artūrs Skrastiņš, Dainis Grūbe, Egons Dombrovskis, Elīna Vāne, Gints Andžāns un citi.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gada 5. novembrī filmas „Sapņu komanda 1935” preses konferencē režisors Aigars Grauba un producents Andrejs Ēķis paziņoja, ka nākamo filmu iecerēts uzņemt par Nameja gredzenu.[4] 2014. gada 24. martā filmas veidotāji filmas ideju prezentēja Nacionālā Kino centra projektu konkursā.[5] 2014. gada 2. aprīlī Nacionālais Kino centrs apstiprināja 1,5 miljonu eiro lielu finansējuma piešķiršanu 28 no 48 konkursā prezentētajiem projektiem, tostarp arī filmai „Nameja gredzens”.[6][7][8] Pirmie filmas kadri kinopilsētā Cinevilla uzņemti 2014. gada nogalē, kad ar kaskadieru grupu uzņemti atsevišķi kauju inscenējumi.[9][10][11] 2016. gadā sākta lielo dekorāciju (zemgaļu pilsētas, ostas, pils un kuģu) veidošana, kas ilga aptuveni 6 mēnešus līdz 2016. gada augustam.[12][13]

2016. gada 29. augustā sākta filmas galvenā uzņemšana.[14][15][16][17] 2016. gada 13. septembrī Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis Nameja lomas atveidotājam Edvīnam Endrem pasniedza īpašu kalēja Jāņa Nīmaņa kalvēAutine” no Damaskas tērauda izkaltu zobenu.[18][19][20] 2017. gada 24. un 25. jūlijā pie Lielupes ietekas tika uzņemti filmas pēdējie kadri — lielā kauja starp krustnešiem un zemgaļiem, kurā piedalījās filmas aktieri un 170 brīvprātīgie masu skatu dalībnieki.[21][22] 2017. gada 7. novembrī tika publicēts filmas pirmais reklāmas rullītis,[23][24][25] bet 2017. gada decembrī tika pabeigta filmas pēcapstrāde.[26][27]

Sākotnēji filmas pirmizrāde bija paredzēta 2017. gada 11. vai 18. novembrī,[28] taču vēlāk pārcelta uz 2018. gada 17. janvāri.[29][30] Tuvojoties filmas pirmizrādei, alus darītava „Valmiermuižas alus” par godu filmai laida klajā īpašu tumšo medalu „Namejs”, no kuras katras pārdotās pudeles 3 centi tikšot ziedoti Latvijas kino atbalstam.[31]

No 2018. gada 25. janvāra līdz 2018. gada 25. februārim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās kostīmu mākslinieces Sandra Silas radīto filmas tērpu izstāde.[32][33] 2018. gada 9. februārī ar nosaukumu The Pagan King tika izdots komponista Riharda Zaļupes sacerētais filmas skaņu celiņa albums.[34][35]

No pirmizrādes 2018. gada 17. janvārī līdz 30. jūnijam „Nameja gredzenu” noskatījās 81 789 skatītāji, un tā kļuva par Latvijā 2018. gada pirmajā pusgadā skatītāko filmu.[36]

Aktieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valoda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmai izveidotas divas versijas — angliskā versija ar subtitriem latviski un krieviski un aizkadrā latviski tulkotā versija bez subtitriem. Filmas valodas izvēli Ēķis skaidroja šādi:

Mēs iesākām ar to, ka mēs gribam izdarīt tā, lai mūsu stāsts būtu saprotams visā pasaulē. Mēs esam daļa no lielās pasaules, un mums būtu interesanti savā simtgadē, lai mūsu stāsts, mūsu leģenda ceļotu. Strādājot kino industrijā, mēs esam nonākuši interesantā situācijā, ka mēs esam jau daļa no pasaules un aktieris brauc no Anglijas, no Latvijas, kaskadieri — no Lietuvas. Mēs dzīvojam tādā interesantā laikā, kad viss jaucas kopā, bet mums bija apzināti interesanti uztaisīt filmu, kuru varētu parādīt arī citiem. Turklāt mūsu jaunā paaudze ir pieradusi skatīties arī angļu valodā ar subtitriem.

—Andrejs Ēķis, skaidrojot filmas valodas izvēli[37]

Šāds lēmums izpelnījās vairāku Latviju kino nozares profesionāļu kritiku, kas norādīja uz neizmantoto iespēju filmu uzņemt uzreiz abās valodās vai vismaz to pilnvērtīgi dublēt latviski un izteica šaubas, vai Latvijai šādu filmu svešvalodā, turklāt par godu tās simtgadei, būtu bijis jālīdzfinansē.[38] Atbildot uz kritiku, Ēķis atklāja, ka bija mēģināts filmu pilnībā nodublēt latviski, tomēr netika sasniegts vēlamais rezultāts, bet Grauba piebilda, ka pilnā dublēšana nozīmētu „nolaupīt skatītājam brīnišķīgo iespēju dzirdēt kā spēlē un darbojas filmas lieliskie aktieri, kā notiek saspēle, dzirdēt enerģiju”, vienlaikus uzsverot, ka aizkadra tulkojums esot veidots kvalitatīvi.[39]

Atsauksmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau filmas uzņemšanas laikā sabiedrībā bija diskusijas par filmas vēsturisko precizitāti. Filmas veidotāji skaidroja, ka pēc vēsturisko avotu lielas pētīšanas secinājuši, ka to ir par maz, tāpēc „ļāvuši vaļu fantāzijai” un filmu nosaukuši par „leģendu filmu”, proti, filma būšot vēsturiska, tomēr gan varoņu izskats, gan valoda būs stilizēta un ar mūsdienu pieskaņu, vienlaikus piebilstot, ka no Grīna romāna ņemts tikai nosaukums un nekā citādi tai ar to nebūs nekāda sakara.[40][41] Arī Dita Rietuma filmas preses konferencē atgādināja, ka filma ir vēsturiska leģenda, nevis vēsturiska drāma, tāpēc tajā nevajadzētu meklēt atsauces uz vēstures grāmatām.[42]

Vēsturnieks Artūrs Tomsons uzteica uzdrīkstēšanos un entuziasmu veidot filmu par šādu tematiku, kā arī slavēja filmas spraigos kautiņus, skaistos dabasskatus un sižetu, kas raisās, tomēr apšaubīja filmas veidotāju apgalvojumu par nepietiekamajiem vēstures avotiem un norādīja uz „dažādām dīvainām lietām, vēsturiskām blēņām un jaunradītiem mītiem”:

Alternatīvajā filmas realitātē zemgaļu galvenā dzīvesvieta (vārdā netiek nosaukta, bet nu pieņemu, ka tā bija Tērvete) atrodas jūras tuvumā un rada virkni jautājumu no stratēģiskās aizsargājamības viedokļa — grozies ar kameru, kā gribi, bet tomēr var tīri labi redzēt, ka zemgaļu pilij, kas atgādina Lido restorānu, ir uzcelta tikai viena aizsargsiena un tā pati no ēvelētiem dēļiem, kas parādījās daudz vēlākos gadsimtos. Alternatīvajā realitātē senie 13. gadsimta zemgaļi brauc 10. gadsimta sākuma norvēģu Osebergas kuģī, kāds pasaulē ir vienā eksemplārā.

Alternatīvajā realitātē zemgaļu slepenā svētvieta uzkrītoši atgādina britu neolīta laikmeta Stonhendžu no aptuveni trešā gadu tūkstoša pirms Kristus dzimšanas, lai gan filmas darbība notiek viduslaiku sākumā. Alternatīvajā realitātē zemgaļi izskatās kā no seriāla Vikingi izkāpuši, tikai kļūdas pēc tiem kāds piespraudis 13. gadsimtā no modes jau vairākus gadsimtus izgājušās stopsaktas un pūcessaktas, kādu zemgaļiem vispār jau nu nemaz nebija no laika gala...

Šādus absurdus, rekonstruktorismus un vienkāršas aplamības var saskaitīt dučiem — 11. gadsimta latgaļu tērps 13. gadsimta zemgaļu vadonim kāzu ainā, ugunsapbedīšana laivā skandināvu stilā, indiāņu saliekamie koka krēsli ar jumīšiem, uz zemgaļu karotāja deniņiem kopā ar latvju zīmītēm uztetovētais islandiešu maģiskais simbols no 17. gadsimta... Pat zemgaļu valdnieka troņa koka rotājumi ir klāti ar Latvijas teritorijai aplam svešādu, skandināviski-ģermāniska pinuma ornamentu, kāds pie mums ir visai rets, ja ne mazzināms.

Atsevišķs stāsts ir par krustnešiem, kuri nez kāpēc šauj ar lokiem, nevis arbaletiem, turklāt kaujā dodas bez bruņucepurēm. Skolā man mācīja, ka krustneši uzvarēja Austrumbaltijas tautas, pateicoties savai militārajai disciplīnai un attīstītākai kaujas tehnoloģijai. Tehnoloģiskais pārākums ietvēra arbaletus (filmā krustnešiem ir tikai loki, un bultām turklāt neredz uzgaļus), smago kavalēriju (filmā redzam ne vairāk kā trīs zirgus vienā kadrā, ar tiem jāj vietējās meitenes), aplenkuma mašīnas (neredzam nevienu), labāku aizsargekipējumu; par šķēpiem tā īsti nav dzirdējusi neviena no karojošajām pusēm, bet par loka šaušanas plusiem tuvcīņā kauju dalībnieki atceras pašās filmas beigās.

Toties sliktā nozīmē standartiem atbilst pieņēmums, ka brīdī, kad zobenu izvelk no ādas maksts, jāatskan briesmīgai, metāliskai skaņai – šis ieroču lietošanas stereotips, šķiet, pastāvēs tik ilgi, kamēr uzņems filmas. Nu, labi vēl, ka zobeni netika nēsāti aiz muguras pēc austrumu nindzju modes...

Dažas ādas bruņas brīžam atgādina kaut ko no sadomazohistu ekipējuma ar nefunkcionālām siksnām un sprādzēm, kas neko nesatur kopā. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka ar šo niķi slimo ne viens vien kino — piemērs ir tie paši Vikingi, kas piedzīvo nu jau piekto sezonu un diktē modi vēsturisko filmu laukā; tā ir drīzāk ļaušanās no šī seriāla pārņemtajam modīgajam trendam, kur piederas gan ādas bikses, gan tetovētie deniņi un izskūtie pakauši. [..]

Diemžēl viss iepriekš minētais nodara diezgan lielu postu vēstures nozares darbam, ar vieglu rokas mājienu nosvītrojot pūles, kas tiek ieguldītas, skaidrojot sabiedrībai „kā bija patiesībā”, — tagad iznāk, ka nekam tādam nav nozīmes, jo ikviens, kuram izdodas savākt naudu filmas budžeta apjomā, var iedomāties, ka līdz ar to kļuvis pilnīgi kompetents visos vēstures jautājumos, vai vienkārši ignorēt tos.

—Dr. hist. Artūrs Tomsons, [43]

Skarbu kritiku filmas veidotāju „atrunai” par vēsturisko avotu trūkumu pauda vēsturnieks Agris Dzenis, kurš pievērsās paša apkopotajām un jau iepriekš publicētajām vēsturiskajos avotos atrodamajām ziņām par Nameju, ko „filma ir padarījusi par Holivudas jampampiņu”, piebilstot, ka „vēstures avotu ziņas nedokumentē viņa darbību visos sīkumos, tomēr to ir pietiekami daudz, lai to ietvaros autora izdoma izveidotu vēsturisku literāru darbu vai kino”.[44]

Pēc filmas pirmizrādes Lietuvā tā saņēma arī negatīvas lietuviešu kinokritiķu atsauksmes, kuri kritizēja filmas pseidovēsturiskumu un pārlieku novienkāršoto sižetu un filmas tēlus[45]:

„Graubam, šķiet, der viss: gan padomju ateistu iecienītais apgalvojums, ka Vatikāns cenšas iekarot visu pasauli, gan Troņu spēļu nostiprinātais skatījums uz asiņu un vardarbības pārsātinātiem viduslaikiem. Pārcēlis filmas darbību uz 13. gadsimta Zemgali, Grauba cenšas līdzināties pseidovēsturiskajiem seriāliem, kur darbojošās personas bieži vien atgādina, teiksim, sīkus mūsdienu bandītus, bet laba un ļauna jēdzieni ir līdz nelabumam vienkāršoti, idejas tiešā tekstā tiek deklarētas no ekrāna [..], un izteiksmīgos kostīmos ietērpie masu skatu dalībnieki tēlo tik atbaidoši, it kā būtu ieradušies pa taisno no padomju vēsturiskajām filmām par revolūciju.”

—Živile Pipinīte, [45]

„Grauba neredz jēgu veidot kaut jel kādu personāžu psiholoģiju, te ir tikai labie un sliktie, savējie un svešie, kas veic savas sīkās funkcijas – nodod, mirst, izdara pašnāvību utt. Toties daudz vairāk uzmanības atvēlēts monotonām kauju epizodēm, ar kurām nepārprotami tiek mēģināts aizbāzt caurumus scenārijā, cerot, ka skatītājiem pietiks ar šādiem skatiem un vieglu pagānisko eksotiku.”

—Ilona Vitkauskaite, [45]

Vēsturiskās analoģijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Finansējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmas budžets bija aptuveni 2 miljoni eiro, no kā 700 000 konkursā piešķīra Nacionālais Kino centrs, bet 300 000 — Latvijas Saeima.[2] Filmas veidotāju lūgto papildu 300 000 eiro dotāciju pēc Raivja Dzintara, Augusta Brigmaņa, Solvitas Āboltiņas un citu deputātu ierosinājuma 2016. gada 22. novembrī apstiprināja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija,[46][47] izpelnoties Valsts kontroles,[48] režisoru Pētera Krilova un Viestura Kairiša, producenta Ginta Grūbes un Nacionālā Kino centra vadītājas Ditas Rietumas kritiku.[49]

Skaņu celiņš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmas skaņu celiņu sacerējis komponists Rihards Zaļupe. Ierakstā piedalījušies vairāk nekā simts mūziķu — stīgu orķestris, metāla pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu grupas, jauktais koris, solisti Ieva Kerēvica un Emīls Balceris, vokālās grupas Latvian Voices un Schola Cantorum Riga, kā arī ģitārists Kaspars Zemītis, saksofonists Oskars Petrauskis, diriģents Normunds Šnē un daudzi citi mūziķi. Mūzikas sacerēšana un ierakstīšana notikusi Latvijā un ilgusi gandrīz divus gadus, savukārt pirmveidi 5.1 formātā veica somu skaņu režisors Svante Forsbaks Helsinkos, Somijas skaņu studijā Studio Kekkonen. 2018. gada 9. februārī 22 skaņdarbu lielais filmas skaņu celiņš ar nosaukumu The Pagan King tika izdots albuma formātā, kļūstot par pirmo atsevišķā albumā izdoto latviešu filmas skaņu celiņu.[34][35]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 «Nameja Gredzens». Nacionālais Kino centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 8. Marts. Skatīts: 2018. gada 15. janvārī.
  2. 2,0 2,1 «Nedēļa līdz filmas «Nameja gredzens» pirmizrādei». Panorāma. Latvijas Televīzija, Lsm.lv. 2017. gada 11. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 8. Jūlijs. Skatīts: 2018. gada 15. janvārī.
  3. «The Pagan King». Nacionālais Kino centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 5. Janvāris. Skatīts: 2018. gada 15. janvārī.
  4. «Graubas un Ēķa nākamā filma būs leģenda par Nameja gredzenu». Delfi. 2012. gada 5. novembris. Skatīts: 2018. gada 15. janvārī.[novecojusi saite]
  5. «Projektu konkursa publiska prezentācija» (PDF). Nacionālais Kino centrs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 8. Jūlijs. Skatīts: 2018. gada 15. janvārī.
  6. «Kinocentrs piešķīris finansējumu 28 filmu projektiem». Lsm.lv. 2014. gada 2. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 15. janvārī.
  7. «Nacionālais Kino centrs 28 filmu projektiem piešķir aptuveni 1,5 miljonus». Delfi. 2014. gada 3. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 15. janvārī.
  8. «NKC piešķirs finansējumu 28 filmu projektiem». Diena. 2014. gada 3. aprīlis. Skatīts: 2018. gada 15. janvārī.
  9. Ilze Auzāne. «Aigars Grauba un Andrejs Ēķis sāk uzņemt varoņstāstu Nameja gredzens». Kultūras Diena, 2014. gada 22. decembris. Skatīts: 2016. gada 2. septembrī.
  10. «'Nameja gredzena' veidotāji publicējuši video ieskatu gaidāmajā filmā». Delfi. 2015. gada 8. jūnijs. Skatīts: 2016. gada 2. septembrī.
  11. «Pirmais video ar filmas "Nameja gredzens" cīņas ainām. VIDEO». Kasjauns.lv. 2015. gada 8. jūnijs. Skatīts: 2016. gada 2. septembrī.
  12. Ivars Šteinbergs. «Plaukst Latvijas kino. 14 topošo simtgades filmu stāsti un aizkadri». Delfi, 2016. gada 19. augusts. Skatīts: 2016. gada 2. septembrī.
  13. «Ēķis: Filmas 'Nameja gredzens' dekorāciju izbūve noslēgsies augustā». Delfi. 2016. gada 25. jūlijs. Skatīts: 2016. gada 2. septembrī.
  14. Lelde Petrāne. «Papildināts - Sāk filmēt divu miljonu eiro budžeta filmu Nameja gredzens». Dienas Bizness, 2016. gada 29. augusts. Skatīts: 2016. gada 2. septembrī.
  15. «Kinopilsētā Cinevilla sākta filmas Nameja Gredzens uzņemšana». Kultūras Diena. 2016. gada 29. augusts. Skatīts: 2016. gada 2. septembrī.
  16. «Sākas filmas «Nameja gredzens» uzņemšana ar Edvīnu Endri galvenajā lomā». Lsm.lv. 2016. gada 29. augusts. Skatīts: 2016. gada 2. septembrī.
  17. «Sākas filmas “Nameja gredzens” uzņemšana». Latvijas Avīze. 2016. gada 2. septembris. Skatīts: 2016. gada 2. septembrī.
  18. «Foto: Ar spēcīgu vēzienu prezentē filmai 'Nameja gredzens' kaltu zobenu». Delfi. 2016. gada 13. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 30. Jūlijs. Skatīts: 2016. gada 14. septembrī.
  19. «Vicinot zobenu, Aizsardzības ministrijā "iesvēta" topošo filmu "Nameja gredzens"». Kasjauns.lv. 2015. gada 14. septembris. Skatīts: 2016. gada 2. septembrī.
  20. «Raimonds Bergmanis pasniegs unikālu zobenu Nameja lomas tēlotājam». Latvijas Avīze. 2016. gada 14. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. Septembris. Skatīts: 2016. gada 14. septembrī.
  21. «Ar Lielo kauju noslēdzas «Nameja gredzena» filmēšana». tvnet.lv. 2017. gada 18. augusts. Skatīts: 2018. gada 15. janvārī.
  22. «Ar Lielo kauju noslēdzas "Nameja gredzena" filmēšana». Neatkarīgā Rīta Avīze. 2017. gada 18. augusts. Skatīts: 2018. gada 15. janvārī.
  23. «Vērienīgās filmas «Nameja gredzens» pirmais rullītis ir klāt». tvnet.lv. 2017. otrdiena 7. novembris. Skatīts: 2017. gada 11. novembrī.
  24. «Vērienīgās filmas «Nameja gredzens» pirmais rullītis ir klāt». Apollo. 2017. otrdiena 7. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 11. Novembris. Skatīts: 2017. gada 11. novembrī.
  25. «Noskaties: iznācis filmas “Nameja Gredzens” pirmais rullītis». skaties.lv. 2017. otrdiena 7. novembris. Skatīts: 2017. gada 11. novembrī.
  26. «Filmas "Nameja gredzens" pēcapstrāde tiks pabeigta decembrī». kasjauns.lv. 2017. gada 2. maijs. Skatīts: 2018. gada 15. janvārī.
  27. «Filmas "Nameja gredzens" pēcapstrāde tiks pabeigta decembrī». Neatkarīgā Rīta Avīze. 2017. gada 2. maijs. Skatīts: 2018. gada 15. janvārī.
  28. «Ekskluzīvi: Ielūkojies iespaidīgās filmas «Nameja gredzens» uzņemšanas aizkulisēs». tvnet.lv. 2016. gada 2. septembris. Skatīts: 2016. gada 2. septembrī.
  29. «Zināms precīzs filmas «Nameja gredzens» pirmizrādes datums». tvnet.lv. 2017. gada 21. decembris. Skatīts: 2018. gada 15. janvārī.
  30. «Filma «Nameja gredzens» piedzīvos pirmizrādi 17. janvārī». Lsm.lv. 2017. gada 21. decembris. Skatīts: 2018. gada 15. janvārī.
  31. «Nākamnedēļ visā Latvijā būs skatāma filma «Nameja gredzens»». Lsm.lv. 2017. gada 11. janvāris. Skatīts: 2018. gada 15. janvārī.
  32. Augusts Zilberts. «Nacionālajā bibliotēkā būs apskatāma filmas «Nameja gredzens» tērpu izstāde». Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2018. gada 19. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 18. Aprīlis. Skatīts: 2018. gada 11. februārī.
  33. «NLNB atklās filmas “Nameja gredzens” kostīmu izstādi». Nacionālais Kino centrs. 2018. gada 25. janvāris. Skatīts: 2018. gada 11. februārī.
  34. 34,0 34,1 Una Griškeviča. «Klajā nācis filmas „Nameja gredzens” mūzikas albums». Apriņķis.lv, 2018. gada 9. februāris. Skatīts: 2018. gada 11. februārī.[novecojusi saite]
  35. 35,0 35,1 Uldis Jaunzems. «Unikāls notikums Latvijā — filmas „Nameja gredzens” mūzika izdota diskā». LNT Ziņas. skaties.lv, 2018. gada 9. februāris. Skatīts: 2018. gada 11. februārī.
  36. «Latvijas filmām skatītāju rekordi, visvairāk – „Nameja gredzenam”». Latvijas Avīze. 2018. gada 8. augusts. Skatīts: 2018. gada 8. augustā.
  37. Māra Rozenberga. ««Nameja gredzena» producents Ēķis: Ir jāizvēlas, vai tavs dievs ir skatītājs vai kritiķis». Latvijas Radio 1. Lsm.lv, 2018. gada 1. decembrī. Skatīts: 2018. gada 1. .
  38. «Kultūršoks: „Filmā „Nameja gredzens” aktieri runā tikai angļu valodā”». Latvijas Televīzija. Lsm.lv. 2018. gada 19. janvārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 16. martā. Skatīts: 2018. gada 7. februārī.
  39. «Aigars Grauba: 'Nameja gredzena' pilnā dublāža latviski būtu skatītāja aplaupīšana». Delfi. 2018. gada 8. februārī. Skatīts: 2018. gada 8. februārī.
  40. «Nameja gredzens — vēsturiski fakti vai fantāzija?». Pirmā studija. LTV. Lsm.lv. 2016. otrdiena 21. septembris. Skatīts: 2017. gada 11. novembrī.
  41. «Senlatvieši nebija vis maisaudumā tērpušies zemnieki, bet gan drosmīgi savas zemes aizstāvji. Drīzumā no jauna atdzīvosies leģenda par Nameja gredzenu!». skaties.lv. 2016. gada 19. novembris. Skatīts: 2017. gada 11. novembrī.
  42. «Dita Rietuma: 'Nameja gredzenā' nevajadzētu meklēt atsauces uz vēstures grāmatām». Delfi. 2018. gada 11. janvārī. Skatīts: 2018. gada 8. februārī.
  43. Artūrs Tomsons. «„Nameja Gredzens” vēsturnieka acīm». Kinoraksti.lv, 2018. gada 28. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 31. janvārī. Skatīts: 2018. gada 7. februārī.
  44. Agris Dzenis. «Namejs. Pārdomas un fakti». Latviskās dzīvesziņas centrs „Zaltis”, 2018. gada 9. februārī. Skatīts: 2018. gada 9. februārī.
  45. 45,0 45,1 45,2 Elena Jasiūnaite. «„Nameja gredzens” Lietuvā – karagājiens izčākstēja». Kinoraksti.lv, 2018. gada 27. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 1. augustā. Skatīts: 2018. gada 8. augustā.
  46. Katrīna Žukova. «Pirmslaulību kursi, siera grāmata un miljoni sportam — 'deputātu kvotu' projekti». Delfi, 2016. gada 8. novembris. Skatīts: 2018. gada 15. janvārī.
  47. «Deputātu kvotas: “Līviem” tomēr naudu nedos». Latvijas Avīze. 2016. gada 22. novembris. Skatīts: 2018. gada 15. janvārī.
  48. «Valsts kontrole kritizē naudas piešķiršanas praksi filmām "Nameja Gredzens" un "Dvēseļu putenis"». Neatkarīgā Rīta Avīze. 2017. gada 17. janvāris. Skatīts: 2018. gada 15. janvārī.
  49. «Prakse filmu veidošanai naudu prasīt Saeimā sašķeļ kino profesionāļu vidi». Kultūršoks. Lsm.lv. 2016. gada 26. novembris. Skatīts: 2018. gada 15. janvārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]