Nameja gredzens (filma)

Nameja gredzens
Filmas plakāts latviski
Žanrs	piedzīvojumu, asa sižeta un vēsturiska filma
Režisors	Aigars Grauba
Producents	Andrejs Ēķis
Scenārija autors	Aigars Grauba Makss Kinnings
Galvenajās lomās	Edvīns Endre Džeimss Blūrs Aiste Diržūte Ivo Martinsons Andris Keišs Artūrs Skrastiņš Dainis Grūbe
Mūzika	Rihards Zaļupe
Operators	Valdis Celmiņš
Montāža	Līga Pipare
Studija	Platforma Filma
Izplatītājs	Latvian Theatrical Distribution (Latvijā), Ascot Elite Entertainment Group (starptautiski)
Izdošana	2018. gada 17. janvāris
Ilgums	110 minūtes
Valsts	Apvienotā Karaliste/ Latvija
Valoda	angļu latviešu (aizkadra tulkojums)
Budžets	2 miljoni €
IMDb profils

„Nameja gredzens” (starptautiskais nosaukums The Pagan King — 'pagānu ķēniņš', sākotnēji The King's Ring — 'ķēniņa gredzens') ir Aigara Graubas režisēta 2018. gada Apvienotās Karalistes/Latvijas spēlfilma par Zemgales ķēniņu Nameju un viņa vadītajām zemgaļu brīvības cīņām pret krustnešiem. Lomas filmā atveido Edvīns Endre, Džeimss Blūrs, Aiste Diržūte, Ivo Martinsons, Andris Keišs, Artūrs Skrastiņš, Dainis Grūbe, Egons Dombrovskis, Elīna Vāne, Gints Andžāns un citi.

Vēsture

2012. gada 5. novembrī filmas „Sapņu komanda 1935” preses konferencē režisors Aigars Grauba un producents Andrejs Ēķis paziņoja, ka nākamo filmu iecerēts uzņemt par Nameja gredzenu. 2014. gada 24. martā filmas veidotāji filmas ideju prezentēja Nacionālā Kino centra projektu konkursā. 2014. gada 2. aprīlī Nacionālais Kino centrs apstiprināja 1,5 miljonu eiro lielu finansējuma piešķiršanu 28 no 48 konkursā prezentētajiem projektiem, tostarp arī filmai „Nameja gredzens”. Pirmie filmas kadri kinopilsētā Cinevilla uzņemti 2014. gada nogalē, kad ar kaskadieru grupu uzņemti atsevišķi kauju inscenējumi. 2016. gadā sākta lielo dekorāciju (zemgaļu pilsētas, ostas, pils un kuģu) veidošana, kas ilga aptuveni 6 mēnešus līdz 2016. gada augustam.

2016. gada 29. augustā sākta filmas galvenā uzņemšana. 2016. gada 13. septembrī Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis Nameja lomas atveidotājam Edvīnam Endrem pasniedza īpašu kalēja Jāņa Nīmaņa kalvē „Autine” no Damaskas tērauda izkaltu zobenu. 2017. gada 24. un 25. jūlijā pie Lielupes ietekas tika uzņemti filmas pēdējie kadri — lielā kauja starp krustnešiem un zemgaļiem, kurā piedalījās filmas aktieri un 170 brīvprātīgie masu skatu dalībnieki. 2017. gada 7. novembrī tika publicēts filmas pirmais reklāmas rullītis, bet 2017. gada decembrī tika pabeigta filmas pēcapstrāde.

Sākotnēji filmas pirmizrāde bija paredzēta 2017. gada 11. vai 18. novembrī, taču vēlāk pārcelta uz 2018. gada 17. janvāri. Tuvojoties filmas pirmizrādei, alus darītava „Valmiermuižas alus” par godu filmai laida klajā īpašu tumšo medalu „Namejs”, no kuras katras pārdotās pudeles 3 centi tikšot ziedoti Latvijas kino atbalstam.

No 2018. gada 25. janvāra līdz 2018. gada 25. februārim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās kostīmu mākslinieces Sandra Silas radīto filmas tērpu izstāde. 2018. gada 9. februārī ar nosaukumu The Pagan King tika izdots komponista Riharda Zaļupes sacerētais filmas skaņu celiņa albums.

No pirmizrādes 2018. gada 17. janvārī līdz 30. jūnijam „Nameja gredzenu” noskatījās 81 789 skatītāji, un tā kļuva par Latvijā 2018. gada pirmajā pusgadā skatītāko filmu.

Aktieri

• Edvīns Endre — Namejs
• Džeimss Blūrs — Makss fon Bukshēvdens
• Aiste Diržūte — Lauga
• Ivo Martinsons — Valdis
• Andris Keišs — Ūlups
• Artūrs Skrastiņš — Romas pāvests
• Dainis Grūbe — Sāmsalas princis Pīto
• Egons Dombrovskis — ķēniņš Viesturs
• Elīna Vāne — ķēniņiene Rāma
• Gints Andžāns — Sakens
• Lauris Dzelzītis — Lemme
• Jānis Āmanis — Fulke
• Kaspars Kārkliņš — Arko
• Toms Auniņš — Daugulis
• Kaspars Zāle — Birre
• Anete Berķe — Gilla
• Maija Arvena Ozoliņa — Sigi
• Ieva Aleksandrova-Eklone — Ūlupa sieva
• Igors Šelegovskis — mūks
• Juris Žagars — Traidenis

Valoda

Filmai izveidotas divas versijas — angliskā versija ar subtitriem latviski un krieviski un aizkadrā latviski tulkotā versija bez subtitriem. Filmas valodas izvēli Ēķis skaidroja šādi:

“	Mēs iesākām ar to, ka mēs gribam izdarīt tā, lai mūsu stāsts būtu saprotams visā pasaulē. Mēs esam daļa no lielās pasaules, un mums būtu interesanti savā simtgadē, lai mūsu stāsts, mūsu leģenda ceļotu. Strādājot kino industrijā, mēs esam nonākuši interesantā situācijā, ka mēs esam jau daļa no pasaules un aktieris brauc no Anglijas, no Latvijas, kaskadieri — no Lietuvas. Mēs dzīvojam tādā interesantā laikā, kad viss jaucas kopā, bet mums bija apzināti interesanti uztaisīt filmu, kuru varētu parādīt arī citiem. Turklāt mūsu jaunā paaudze ir pieradusi skatīties arī angļu valodā ar subtitriem.	”
—Andrejs Ēķis, skaidrojot filmas valodas izvēli

Šāds lēmums izpelnījās vairāku Latviju kino nozares profesionāļu kritiku, kas norādīja uz neizmantoto iespēju filmu uzņemt uzreiz abās valodās vai vismaz to pilnvērtīgi dublēt latviski un izteica šaubas, vai Latvijai šādu filmu svešvalodā, turklāt par godu tās simtgadei, būtu bijis jālīdzfinansē. Atbildot uz kritiku, Ēķis atklāja, ka bija mēģināts filmu pilnībā nodublēt latviski, tomēr netika sasniegts vēlamais rezultāts, bet Grauba piebilda, ka pilnā dublēšana nozīmētu „nolaupīt skatītājam brīnišķīgo iespēju dzirdēt kā spēlē un darbojas filmas lieliskie aktieri, kā notiek saspēle, dzirdēt enerģiju”, vienlaikus uzsverot, ka aizkadra tulkojums esot veidots kvalitatīvi.

Atsauksmes

Jau filmas uzņemšanas laikā sabiedrībā bija diskusijas par filmas vēsturisko precizitāti. Filmas veidotāji skaidroja, ka pēc vēsturisko avotu lielas pētīšanas secinājuši, ka to ir par maz, tāpēc „ļāvuši vaļu fantāzijai” un filmu nosaukuši par „leģendu filmu”, proti, filma būšot vēsturiska, tomēr gan varoņu izskats, gan valoda būs stilizēta un ar mūsdienu pieskaņu, vienlaikus piebilstot, ka no Grīna romāna ņemts tikai nosaukums un nekā citādi tai ar to nebūs nekāda sakara. Arī Dita Rietuma filmas preses konferencē atgādināja, ka filma ir vēsturiska leģenda, nevis vēsturiska drāma, tāpēc tajā nevajadzētu meklēt atsauces uz vēstures grāmatām.

Vēsturnieks Artūrs Tomsons uzteica uzdrīkstēšanos un entuziasmu veidot filmu par šādu tematiku, kā arī slavēja filmas spraigos kautiņus, skaistos dabasskatus un sižetu, kas raisās, tomēr apšaubīja filmas veidotāju apgalvojumu par nepietiekamajiem vēstures avotiem un norādīja uz „dažādām dīvainām lietām, vēsturiskām blēņām un jaunradītiem mītiem”:

“	Alternatīvajā filmas realitātē zemgaļu galvenā dzīvesvieta (vārdā netiek nosaukta, bet nu pieņemu, ka tā bija Tērvete) atrodas jūras tuvumā un rada virkni jautājumu no stratēģiskās aizsargājamības viedokļa — grozies ar kameru, kā gribi, bet tomēr var tīri labi redzēt, ka zemgaļu pilij, kas atgādina Lido restorānu, ir uzcelta tikai viena aizsargsiena un tā pati no ēvelētiem dēļiem, kas parādījās daudz vēlākos gadsimtos. Alternatīvajā realitātē senie 13. gadsimta zemgaļi brauc 10. gadsimta sākuma norvēģu Osebergas kuģī, kāds pasaulē ir vienā eksemplārā. Alternatīvajā realitātē zemgaļu slepenā svētvieta uzkrītoši atgādina britu neolīta laikmeta Stonhendžu no aptuveni trešā gadu tūkstoša pirms Kristus dzimšanas, lai gan filmas darbība notiek viduslaiku sākumā. Alternatīvajā realitātē zemgaļi izskatās kā no seriāla Vikingi izkāpuši, tikai kļūdas pēc tiem kāds piespraudis 13. gadsimtā no modes jau vairākus gadsimtus izgājušās stopsaktas un pūcessaktas, kādu zemgaļiem vispār jau nu nemaz nebija no laika gala... Šādus absurdus, rekonstruktorismus un vienkāršas aplamības var saskaitīt dučiem — 11. gadsimta latgaļu tērps 13. gadsimta zemgaļu vadonim kāzu ainā, ugunsapbedīšana laivā skandināvu stilā, indiāņu saliekamie koka krēsli ar jumīšiem, uz zemgaļu karotāja deniņiem kopā ar latvju zīmītēm uztetovētais islandiešu maģiskais simbols no 17. gadsimta... Pat zemgaļu valdnieka troņa koka rotājumi ir klāti ar Latvijas teritorijai aplam svešādu, skandināviski-ģermāniska pinuma ornamentu, kāds pie mums ir visai rets, ja ne mazzināms. Atsevišķs stāsts ir par krustnešiem, kuri nez kāpēc šauj ar lokiem, nevis arbaletiem, turklāt kaujā dodas bez bruņucepurēm. Skolā man mācīja, ka krustneši uzvarēja Austrumbaltijas tautas, pateicoties savai militārajai disciplīnai un attīstītākai kaujas tehnoloģijai. Tehnoloģiskais pārākums ietvēra arbaletus (filmā krustnešiem ir tikai loki, un bultām turklāt neredz uzgaļus), smago kavalēriju (filmā redzam ne vairāk kā trīs zirgus vienā kadrā, ar tiem jāj vietējās meitenes), aplenkuma mašīnas (neredzam nevienu), labāku aizsargekipējumu; par šķēpiem tā īsti nav dzirdējusi neviena no karojošajām pusēm, bet par loka šaušanas plusiem tuvcīņā kauju dalībnieki atceras pašās filmas beigās. Toties sliktā nozīmē standartiem atbilst pieņēmums, ka brīdī, kad zobenu izvelk no ādas maksts, jāatskan briesmīgai, metāliskai skaņai – šis ieroču lietošanas stereotips, šķiet, pastāvēs tik ilgi, kamēr uzņems filmas. Nu, labi vēl, ka zobeni netika nēsāti aiz muguras pēc austrumu nindzju modes... Dažas ādas bruņas brīžam atgādina kaut ko no sadomazohistu ekipējuma ar nefunkcionālām siksnām un sprādzēm, kas neko nesatur kopā. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka ar šo niķi slimo ne viens vien kino — piemērs ir tie paši Vikingi, kas piedzīvo nu jau piekto sezonu un diktē modi vēsturisko filmu laukā; tā ir drīzāk ļaušanās no šī seriāla pārņemtajam modīgajam trendam, kur piederas gan ādas bikses, gan tetovētie deniņi un izskūtie pakauši. [..] Diemžēl viss iepriekš minētais nodara diezgan lielu postu vēstures nozares darbam, ar vieglu rokas mājienu nosvītrojot pūles, kas tiek ieguldītas, skaidrojot sabiedrībai „kā bija patiesībā”, — tagad iznāk, ka nekam tādam nav nozīmes, jo ikviens, kuram izdodas savākt naudu filmas budžeta apjomā, var iedomāties, ka līdz ar to kļuvis pilnīgi kompetents visos vēstures jautājumos, vai vienkārši ignorēt tos.	”
—Dr. hist. Artūrs Tomsons,

Skarbu kritiku filmas veidotāju „atrunai” par vēsturisko avotu trūkumu pauda vēsturnieks Agris Dzenis, kurš pievērsās paša apkopotajām un jau iepriekš publicētajām vēsturiskajos avotos atrodamajām ziņām par Nameju, ko „filma ir padarījusi par Holivudas jampampiņu”, piebilstot, ka „vēstures avotu ziņas nedokumentē viņa darbību visos sīkumos, tomēr to ir pietiekami daudz, lai to ietvaros autora izdoma izveidotu vēsturisku literāru darbu vai kino”.

Pēc filmas pirmizrādes Lietuvā tā saņēma arī negatīvas lietuviešu kinokritiķu atsauksmes, kuri kritizēja filmas pseidovēsturiskumu un pārlieku novienkāršoto sižetu un filmas tēlus:

“	„Graubam, šķiet, der viss: gan padomju ateistu iecienītais apgalvojums, ka Vatikāns cenšas iekarot visu pasauli, gan Troņu spēļu nostiprinātais skatījums uz asiņu un vardarbības pārsātinātiem viduslaikiem. Pārcēlis filmas darbību uz 13. gadsimta Zemgali, Grauba cenšas līdzināties pseidovēsturiskajiem seriāliem, kur darbojošās personas bieži vien atgādina, teiksim, sīkus mūsdienu bandītus, bet laba un ļauna jēdzieni ir līdz nelabumam vienkāršoti, idejas tiešā tekstā tiek deklarētas no ekrāna [..], un izteiksmīgos kostīmos ietērpie masu skatu dalībnieki tēlo tik atbaidoši, it kā būtu ieradušies pa taisno no padomju vēsturiskajām filmām par revolūciju.”	”
—Živile Pipinīte,

“	„Grauba neredz jēgu veidot kaut jel kādu personāžu psiholoģiju, te ir tikai labie un sliktie, savējie un svešie, kas veic savas sīkās funkcijas – nodod, mirst, izdara pašnāvību utt. Toties daudz vairāk uzmanības atvēlēts monotonām kauju epizodēm, ar kurām nepārprotami tiek mēģināts aizbāzt caurumus scenārijā, cerot, ka skatītājiem pietiks ar šādiem skatiem un vieglu pagānisko eksotiku.”	”
—Ilona Vitkauskaite,

Vēsturiskās analoģijas

• Ķēniņš Viesturs. No Indriķa hronikas zināms, ka Tērvetes valdnieks Viestards kopā ar Kaupo 1206. gadā uzbruka Gaujas līviem. 1225. gadā Zemgales ķēniņš Viestards atļāva Romas pāvesta legātam Modenas Vilhelmam sludināt kristietību savā valstī, bet pats atteicās kristīties. 1228. gadā ķēniņš Viestards vadīja uzbrukumu Daugavgrīvas klosterim, bet 1229. gadā Aizkraukles pilij. Pēc viņa nāves 1231. gadā Rīgas bīskaps Nikolajs kopā ar Rīgas pilsētu un Zobenbrāļu ordeni sadalīja Zemgales valsti.
• Romas pāvests. 1228. gadā pāvests Gregors IX atļāva Zemgales bīskapam Lambertam izraudzīt savam misijas darbam par palīgiem katoļu ticības sludināšanai Zemgalē vienu domkungu un vienu laicīgo brāli no katra premonstriešu ordeņa konventa Vācijā. 1243. gadā viņa pēctecis pāvests Inocents IV uzdeva dominikāņu ordenim sludināt krusta karus pret Livonijas un Prūsijas zemēm. 1247. gadā viņš par Zemgales bīskapu iecēla franciskāņu ordeņa mūku Heinrihu. 1254. gadā pāvests apstiprināja Rīgas domkapitulam pusi no bīskapa daļas Zemgalē. 1266. gadā pāvests Klements IV Zemgales iekarošanai atļāva Livonijas ordenim celt Mītavas pili Garajā salā.
• Pāvesta legāts. 1232. gadā Romas pāvests Gregors IX izteica atzinību savam vicelegātam Alnas Balduīnam par sekmīgo darbību līdzšinējā amatā un personīgi kronēja viņu par jauno Zemgales bīskapu un iecēla arī par savu legātu Livonijā, Gotlandē, Somijā, Igaunijā, Zemgalē, Kursā un citās jaunkristīto un pagānu zemēs. 1234. gadā pēc Igaunijā un Livonijā notikušajiem nemieriem par savu legātu viņš iecēla agrāko legātu Modenas Vilhelmu. 1246. gadā pāvests Inocents IV par savu legātu Prūsijā, Livonijā, Igaunijā, Gotlandē, Holšteinā un Rīgenas salā iecēla Albertu Zauerbēru. Viņa saistība ar Bukshēvdeniem uzkatāma par aplamību.
• Ķēniņš Traidenis. 1269. gadā Lietuvas dižkungs Traidenis 1270. gadā kopā ar zemgaļiem iebruka Livonijā un Sāmsalā, kur kaujā pie Karuses sakāva apvienoto krustnešu karaspēku, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs Oto fon Luterbergs. 1279. gadā viņa karaspēks sakāva Livonijas ordeni Aizkraukles kaujā, kurā krita ordeņa mestrs Ernsts fon Rasburgs.
• Ķēniņš Namejs. Pēc ordeņa sakāves Aizkraukles kaujā kaujas zemgaļu ķēniņš Nameisis noslēdza sadarbības līgumu ar ķēniņu Traidenu un 1280. gadā devās uzbrukumā Rīgai, saņēma gūstā Livonijas ordeņa maršalu Gerhardu. Pēc Tērvetes zaudēšanas 1281. gadā Nameisis devās uz Prūsiju, kur kopā ar žemaišiem un prūšiem cīnījās pret Vācu ordeņa spēkiem.
• Pēdējā zemgaļu lielkauja purvā. 1287. gada pavasarī notika zemgaļu uzbrukums Rīgai un Garozas kauja, kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi.

Finansējums

Filmas budžets bija aptuveni 2 miljoni eiro, no kā 700 000 konkursā piešķīra Nacionālais Kino centrs, bet 300 000 — Latvijas Saeima. Filmas veidotāju lūgto papildu 300 000 eiro dotāciju pēc Raivja Dzintara, Augusta Brigmaņa, Solvitas Āboltiņas un citu deputātu ierosinājuma 2016. gada 22. novembrī apstiprināja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, izpelnoties Valsts kontroles, režisoru Pētera Krilova un Viestura Kairiša, producenta Ginta Grūbes un Nacionālā Kino centra vadītājas Ditas Rietumas kritiku.

Skaņu celiņš

Filmas skaņu celiņu sacerējis komponists Rihards Zaļupe. Ierakstā piedalījušies vairāk nekā simts mūziķu — stīgu orķestris, metāla pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu grupas, jauktais koris, solisti Ieva Kerēvica un Emīls Balceris, vokālās grupas Latvian Voices un Schola Cantorum Riga, kā arī ģitārists Kaspars Zemītis, saksofonists Oskars Petrauskis, diriģents Normunds Šnē un daudzi citi mūziķi. Mūzikas sacerēšana un ierakstīšana notikusi Latvijā un ilgusi gandrīz divus gadus, savukārt pirmveidi 5.1 formātā veica somu skaņu režisors Svante Forsbaks Helsinkos, Somijas skaņu studijā Studio Kekkonen. 2018. gada 9. februārī 22 skaņdarbu lielais filmas skaņu celiņš ar nosaukumu The Pagan King tika izdots albuma formātā, kļūstot par pirmo atsevišķā albumā izdoto latviešu filmas skaņu celiņu.

Ārējās saites

• IMDb profils (angliski)
• Box Office Mojo profils (angliski)
• Filmas treileris. 2017. gada 7. novembris. LMT. Skatīts: 2017. gada 20. novembrī.
• Ingvilda Strautmane un Santa Lauga (2018. gada 22. janvāris). „Nameja gredzens” — Aigara Graubas un Andreja Ēķa leģenda par Nameju. Kultūras Rondo. Latvijas Radio 1. Lsm.lv. Skatīts: 2018. gada 9. februārī.
• Gerda Pulkstene (2018. gada 17. janvāris). 300 rotas, 1 km auduma, saldas asinis, 500 kg bruņu jeb filmas „Namejs” tērpu aizkulises Arhivēts 2018. gada 25. februārī, Wayback Machine vietnē.. tvnet.lv. Skatīts: 2018. gada 9. februārī.
• Nameja gredzens. Leģenda 12 sērijās 2016. gada 9. novembris. LMT. Skatīts: 2016. gada 12. novembrī.
• Studija Platforma, režisors Aigars Grauba - NAMEJA GREDZENS (Projektu prezentācijas 24.03.2014.). 2016. gada 28. marts. Krusttēvs. Skatīts: 2016. gada 12. septembrī.
• Filmas “Nameja gredzens” uzņemšana Ķemeru Nacionālajā parkā. 2016. gada 28. septembris. Ķemeru Nacionālais parks. Skatīts: 2016. gada 28. septembrī.