Odrija Hepbērna

Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no Odrija Hepberna)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Odrija Hepbērna
Audrey Hepburn
Odrija Hepbērna
Odrija Hepbērna un Gregorijs Peks filmā "Romas brīvdienas" (1953)
Dzimusi Odrija Keitlīna Rastone
1929. gada 4. maijā
Valsts karogs: Beļģija Brisele, Beļģija
Mirusi 1993. gada 20. janvārī (63 gadu vecumā)
Valsts karogs: Šveice Toločenasa, Šveice
Citi vārdi Edda van Heemstra
Nodarbošanās aktrise (1948—1989)
humanitārā darbiniece (1988-1992)
Darbības gadi 1948—1992
Dzīvesbiedrs Mels Ferrers (1954-1968)
Andrea Dotti (1969-1982)
Roberts Volders (partnerattiecības, 1980-1993)
Oficiālā mājaslapa

Odrija Hepbērna (angļu: Audrey Hepburn; 1929. gada 4. maijs1993. gada 20. janvāris), dzimusi Odrija Ketlīna Rastona (angļu: Audrey Kathleen Ruston), bija britu aktrise un humanitārā darbiniece.

Par lomu filmā "Romas brīvdienas" saņēmusi Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā aktrise galvenajā lomā. ASV Filmu institūts nosaucis Hepbērnu par vienu no visu laiku labākajām aktrisēm, ierindojot viņu trešajā vietā Dižāko Amerikas ekrāna leģendu sarakstā.[1]

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģimene[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hepbērna piedzima un uzauga Beļģijā. Viņa bija vienīgais bērns brita Džozefa Viktora Antonija Rustona un viņa otrās sievas bijušās baroneses Ellas van Hēmstras, holandiešu aristokrātes, ģimenē.

Viņas tēvs vēlāk pieņēma vecvecmāmiņas Ketlīnas Hepbērnas uzvārdu, tādējādi Odrijas uzvārds kļuva Hepbērna-Rustona. Hepbērnai bija divi pusbrāļi no mātes pirmās laulības ar holandiešu muižnieku Džonkhīru Hendriku Gustafu Ādolfu Quarlzu van Uffordu - Džonkhīrs Arnouds Roberts Aleksandrs "Alekss" Qarlzs van Uffords un Džonkhīrs Ians Edgars Brūss Quarlzs van Uffords.[2]

1935. gadā Hepbērnas vecāki izšķīrās, un viņas tēvs ģimeni atstāja. Vēlāk šo viņa nosauca par traumatiskāko savas dzīves brīdi. Pēc daudziem gadiem ar Sarkanā krusta palīdzību, viņa noskaidroja tēva atrašanās vietu, uzturēja kontaktus un finansiāli viņu atbalstīja līdz mūža galam.

Otrais pasaules karš[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tuvojoties Otrajam pasaules karam, 1939. gadā ģimene pārcēlās uz vectēva māju Arnhemā, Nīderlandē, cerot, ka Vācija šai valstij neuzbruks. No 1939. gada līdz 1945. gadam Odrija apmeklēja Arnhemas Konservatoriju, kurā līdzās standarta mācību priekšmetiem apguva arī baleta pamatus.

1940. gadā vācieši iebruka Nīderlandē. Vācu okupācijas laikā Hepbērna pieņēma vārdu Edda van Hēmstra (Edda van Heemstra), jo viņas angliskais vārds varēja sagādāt briesmas.[3]

Hepbērna nodarbojās ar baletdejošanu. Ap 1944. gadu viņa slepeni uzstājās skatītājiem, lai savāktu naudu Holandes pretošanās kustībai. Pēc Sabiedroto otrās frontes atklāšanas (D-dienas), dzīves apstākļi pasliktinājās. Arnhemu nopostīja artilērijas ugunis, kas bija daļa no operācijas Market Garden. Sekojošā bada laikā, 1944. gada ziemā, vācu armija konfiscēja ēdienu un degvielu. Cilvēki mira no bada un aukstuma. Hepbērna un daudzi citi cilvēki izdzīvoja cepot biskvītus, miltus izgatavojot no tulpju sīpoliem.[4] No šā perioda ir saglabājušies daži bērnības zīmējumi.

Karam beidzoties, kad valsts tika atbrīvota, iedzīvotāji varēja saņemt Apvienoto Nāciju Organizācijas palīdzību. Hepbērnas kara laika pieredze ir viens no galvenajiem iemesliem kādēļ viņa vēlāk iesaistījās UNICEF brīvprātīgajā darbā.[4][5]

Kadrs ar Odriju Hepbērnu no filmas "Brokastis pie "Tifanija"" (1961)

Karjeras sākums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc kara beigām 1945. gadā Hepbērna kopā ar māti pārcēlās uz Amsterdamu. Tur viņa trīs gadus mācījās baletu pie Sonia Gaskell. 1948. gadā Hepbērna pirmo reizi piedalījās filmā Nederlands in 7 lessen. Pēc tam viņa studēja baletu Londonā pie lēdijas Marie Rambert, kā arī strādāja par modeli.

Hepbērna uzstājās teātrī, piedalījās nelielās kinolomās. Vienā tādā lomā Hepbērnu ievēroja franču rakstniece Kolete, un ieteica viņu titullomai Brodvejas uzvedumā Žižī (Gigi), kas bija veidots pēc Koletes darba. Par Žižī lomu Hepbērna nopelnīja Teātra pasaules balvu (Theatre World Award).

Aktrises karjera[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kadrs ar Keriju Grāntu un Odriju Hepbērnu no filmas Šarāde (1963)

1953. gadā Hepbērna filmējās princeses Annas lomā filmā "Romas brīvdienas" kopā ar Gregoriju Peku. Par šo lomu viņa saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kā labākā aktrise galvenajā lomā, Britu Kinoakadēmijas balvu kā labākā aktrise galvenajā lomā un Zelta Globusa balvu kā labākā aktrise dramatiskā filmā.

Ievērību guva arī Hepbērnas nākamās lomas filmās "Sabrina" (1954), "Karš un miers" (1956), "Mūķenes stāsts" (1959), "Brokastis pie "Tifanija"" (1961), "Šarāde" (1963), "Mana skaistā lēdija" (1964), "Kā nozagt miljonu" (1966).

Kopš 1967. gada Hepbērna sāka retāk filmēties. Viņa vairāk laika veltīja ģimenei un sabiedriskajam darbam.

Sadarbība ar UNICEF[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hepbērna kļuva par UNICEF Labas gribas sūtni. Sākot ar 1988. gadu viņa piedalījās humanitārās palīdzības misijās, apmeklēja daudzas pasaules valstis, piemēram, Etiopiju, Turciju, Sudānu, Bangladešu, Vjetnamu, Centrālamerikas valstis. Četrus mēnešus pirms savas nāves Hepbērna bija Somālijā. Situāciju šajā valstī viņa aprakstīja kā pašu briesmīgāko, ko viņa jebkad redzējusi.[6]

Izsakot atzinību par darbu UNICEF, ASV prezidents Džordžs H. V. Bušs Hepbērnu apbalvoja ar Prezidenta brīvības medaļu. Jau pēc nāves Hepbērnu apbalvoja ar Amerikas Kinoakadēmijas Džīna Heršolta humanitāro balvu.

Odrija Hepbērna un Andrea Doti (1967)

Personīgā dzīve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1950. gadu sākumā Hepbērna bija saderināta ar Džeimsu Hensonu, tomēr pēdējā brīdī kāzas atcēla.

Vēlāk Hepbērna bija precējusies divas reizes - pirmoreiz ar amerikāņu aktieri un režisoru Melu Fereru (laulība ilga no 1954. līdz 1968. gadam) un otrreiz ar itāļu psihiatru Andrea Doti (no 1969. līdz 1982. gadam). Pēdējā dzīves posmā (no 1980. gada līdz 1993. gadam) Hepbērnas partneris bija nīderlandiešu aktieris Roberts Volders.

Hepbērnai bija divi bērni - Šons Hepbērns Ferers (dzimis 1960. gadā) un Luka Doti (dzimis 1970. gadā).

Nāve un piemiņa[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hepbērna nomira 1993. gada 20. janvārī no vēdera dobuma vēža.[4]

Hepbērna apglabāta Šveicē, Tolochenaz kapsētā.[7]

Par Hepbērnu ir publicēti biogrāfiski materiāli. Plašu atzinību ir ieguvusi 2000. gada TV biogrāfiskā filma "Odrijas Hepbērnas stāsts" (The Audrey Hepburn Story), kurā Hepbērnu agrā jaunībā atveido Emmija Rosama, bet pamatlomā ir Dženifere Lova Hjūita.[8] Šīs filmas beigās ir iekļauti arhīva materiāli ar Odriju Hepbērnu, kas filmēti viņas pēdējās UNICEF misijas laikā.

2002. gadā Hepbērnas humanitāro darbu godināja ANO Speciālajā, bērniem veltītajā sesijā, atklājot ANO Ņujorkas galvenajā mītnē statuju "Odrijas gars" (The Spirit of Audrey).[9] [10]

Filmogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Nosaukums Loma Piezīmes
1948 "Holandiešu valoda 7 nodarbībās" / Nederlands in 7 lessen
(angļu: Dutch in Seven Lessons)
Stjuarte Dokumentāla filma
1951 One Wild Oat Reģistratore viesnīcā
"Smiekli paradīzē" /Laughter in Paradise Cigarešu meitene
"Montekarlo mazulīte" / Monte Carlo Baby Linda Farell Odriju ievēro franču rakstniece Kolete, un iesaka Žižī lomai Brodvejas lugā Žižī (Gigi).
"Jauno sievu stāsts" / Young Wives' Tale Eve Lester
The Lavender Hill Mob Chiquita
1952 "Noslēpumainie cilvēki" / The Secret People Nora Brentano
Nous irons à Monte Carlo
(angļu: We Will Go to Monte Carlo)
Melissa Walter Franču versija filmai "Montekarlo mazulīte".
1953 "Romas brīvdienas" / Roman Holiday Princese Anna Amerikas Kinoakadēmijas balva Labākā aktrise galvenajā lomā
Zelta Globuss kategorijā Labākā aktrise galvenajā lomā
BAFTA apbalvojums Labākā aktrise galvenajā lomā kino drāmā
1954 "Sabrina" / Sabrina Sabrina Fairchild Nominācija — Amerikas Kinoakadēmijas balva kategorijā Labākā Aktrise
Nominācija — BAFTA apbalvojumam Labākā aktrise galvenajā lomā
1956 "Karš un miers" / War and Peace Nataša Rostova Nominācija — BAFTA apbalvojums kategorijā Labākā aktrise galvenajā lomā
Nominācija — Zelta Globuss kategorijā Labākā aktrise drāmā
1957 "Smieklīgā seja" / Funny Face Jo Stockton
"Mīla pēcpusdienā" / Love in the Afternoon Ariane Chavasse/Thin Girl Nominācija — Zelta Globuss kategorijā Labākā aktrise komēdijā/mūziklā
1959 "Zaļā savrupmāja" / Green Mansions Rima Režisors Mels Ferrers
"Mūķenes stāsts" / The Nun's Story Māsa Luka (Gabrielle van der Mal) BAFTA apbalvojums - Labākā aktrise galvenajā lomā
Nominācija — Amerikas Kinoakadēmijas balva kategorijā Labākā Aktrise
Nominācija — Zelta Globuss kategorijā Labākā aktrise drāmā
1960 "Nepiedotais" / The Unforgiven Rachel Zachary
1961 "Brokastis pie "Tifanija"" / Breakfast at Tiffany's Holly Golightly Nominācija — Amerikas Kinoakadēmijas balva kategorijā Labākā Aktrise
"Bērnu stunda" / The Children's Hour Karen Wright
1963 "Šarāde" / Charade Regina "Reggie" Lampert BAFTA apbalvojums Labākā aktrise galvenajā lomā
Nominācija — Zelta Globuss kategorijā Labākā aktrise komēdijā/mūziklā
1964 "Parīze tveicē" / Paris When It Sizzles Gabrielle Simpson
"Mana skaistā lēdija" / My Fair Lady Eliza Doolittle Nominācija — Zelta Globuss kategorijā Labākā aktrise komēdijā/mūziklā
1966 "Kā nozagt miljonu" / How to Steal a Million Nicole Bonnet
1967 "Divi ceļā" / Two for the Road Joanna Wallace Nominācija — Zelta Globuss kategorijā Labākā aktrise komēdijā/mūziklā
"Nogaidi kad satumsīs" / Wait Until Dark Susy Hendrix Nominācija — Amerikas Kinoakadēmijas balva kategorijā Labākā Aktrise
Nominācija — Zelta Globuss kategorijā Labākā aktrise drāmā
1976 "Robins un Mariana" / Robin and Marian Lady Marian
1979 Bloodline Elizabeth Roffe
1981 "Visi smējās" / They All Laughed Angela Niotes
1989 "Vienmēr" / Always Hap

TV un teātris[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Nosaukums Loma Piezīmes
1949 High Button Shoes Kora meitene Muzikālais teātris
Sauce Tartare Kora meitene Muzikālais teātris
1950 Sauce Piquante Featured Player Muzikālais teātris
1951 "Žižī" / Gigi Žižī Theatre World balva
1952 "CBS Televīzijas darbnīca" / CBS Television Workshop Epizodē ar nosaukumu "Lietaina diena paradīzes krustojumā / Rainy
Day at Paradise Junction
1954 "Undīne" / Ondine Ūdens nimfa Tony balva kategorijā Labākā aktrise galvenajā lomā
1957 Mayerling Baronese Marija Vetsera
1987 "Mīlestība zagļu starpā" / Love Among Thieves Baronese Karolīne DuLaka Televīzijas filma
1993 "Pasaules dārzos ar Odriju Hepbērnu" / Gardens of the World with Audrey Hepburn Odrija Hepbērna PBS minisērijas;
Emmy balva par Izciliem individuāliem sasniegumiem

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. AFI Recognizes the 50 Greatest American Screen Legends.
  2. An Audrey Hepburn Biography. audrey1.com. Atjaunināts: 14 January 2008.
  3. Cox, Alex (20 January 2011). "Audrey Hepburn: an iconic problem". The Guardian (UK).
  4. 4,0 4,1 4,2 James, Caryn (1993). "Audrey Hepburn, Actress, Is Dead at 63". New York Times. Arhivēts no oriģināla 18 January 2007. Atjaunināts: 26 November 2006.
  5. Tribute to the Humanitarian Work of Audrey Hepburn | Her Work – Getting Involved with UNICEF. Ahepburn.com (3 August 1988). Atjaunināts: 10 March 2010.
  6. Audrey Hepburn Work for UNICEF.
  7. "A Gentle Goodbye -Surrounded by the Men She Loved, the Star Was Laid to Rest on a Swiss Hilltop". People. 1 January 1993.
  8. Tynan, William (27 March 2000). "The Audrey Hepburn Story". TIME. Atjaunināts: 10 March 2010.
  9. Audrey Hepburn's work for the world's children honoured. unicef.org. Atjaunināts: 8 May 2013.
  10. U.N. Hosts Special Session on Children's Rights. cnn.com. Atjaunināts: 8 May 2013.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]