Piparmētra

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Piparmētra
Mentha x piperita
Piparmētra
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Panātru rinda (Lamiales)
Dzimta Lūpziežu dzimta (Lamiaceae)
Ģints Mētras (Mentha)
Suga Piparmētra (M. x piperita)

Piparmētra (Mentha x piperita) ir daudzgadīgs, kultivēts lūpziežu dzimtas mētru ģints ārstniecības augs, kas jau kopš senseniem laikiem plaši pazīstams visā pasaulē. Kaut arī ārstnieciski piparmētra ir ļoti vērtīgs augs, kas palīdz pret daudz un dažādām kaitēm, to izmanto ne tikai medicīnā un farmācijā. Piparmētras sastāvā esošā ēteriskā eļļa satur mentolu (~50%). Tieši savas atsvaidzinošās iedarbības un patīkamās, svaigās garšas dēļ šo augu izmanto arī pārtikas un parfimērijas rūpniecībā. Piemēram — zobu pastu, košļājamo gumiju un sūkājamo ledeņu ražošanā.

Apraksts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piparmētras ziedi.

Mentha piperita ir daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs. Tā stāvā, zarainā, zaļā stublāja garums sasniedz 30–80 cm, iegareno, smailo, panātrēm (piemēram, baltā panātre) līdzīgo lapu garums — 3–8 cm, bet platums — līdz 2,5 cm. Piparmētras ziedi — gaiši violetas, cilindriskas, vārpveidīgas ziedkopas stublāja un zaru galā. Piparmētra zied no jūlija līdz augustam. Auglis — brūns riekstiņš skaldauglī.

Piparmētra izceļas ar spēcīgu mētru smaržu.

Izplatība un biotipi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā šo kultivēto piparmētru kā vērtīgu ārstniecības augu plaši audzē dārzos un pat plantācijās. Atsevišķi eksemplāri mēdz augt dārzu tuvumā nezālienēs, bet izteikti savvaļā Latvijā piparmētras neaug.

Ārstnieciskās īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1887. gada ilustrācija.

Piparmētra ir viens no tiem augiem, kas medicīnā izceļas ar ļoti plašu pielietojumu. Šo augu bieži lieto saaukstēšanās un gripas gadījumos, pret kakla sāpēm un bronhītu. Atkarībā no devas un pagatavošanas veida, drogu var izmantot gan kā tonizējošu, gan arī kā nervus nomierinošu līdzekli. Zināms, ka piparmētra aktivizē un nostiprina cilvēka smadzeņu darbību un stimulē garīgās spējas. Patīkamās, atsvaidzinošās garšas dēļ piparmētru ierasti lieto pret sliktu dūšu, vemšanu, vēdera sāpēm un uzpūšanos, gāzu uzkrāšanos, kā arī ēstrgribas rosināšanai. Pipramētra veicina žults izdalīšanos; to var lietot arī kā vieglu diurētisku līdzekli. Mentha piperita uzlabo arī asinsriti. Bez tam, piparmētrai piemīt dezinficējoša iedarbība un to nereti izmanto ārīgi iekaisumu, sasitumu un brūču dziedēšanā. Ārīgi piparmētru vēl izmanto, lai pagatavotu dažādas dziedinošas un sāpes remdējošas kompreses, nomierinošas aromātiskas peldes, u.c. Uzskata, ka piparmētrai piemīt pretaudzēju aktivitāte.

Ārstniecisko preparātu pagatavošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piparmētru tējas pagatavošanai izmanto auga lapas, kuras parasti novāc sausā laikā piparmētras ziedēšanas sākumā (novāc visus lakstus, vēlāk atdalot lapiņas no stumbra. Pēc piparmētru ražas novākšanas lapiņas ilgstoši var uzglabāt žāvētā vai saldētā veidā). Lai pagatavotu tēju, svaigas vai žāvētas lapiņas aplej ar vārošu ūdeni un ļauj ievilkties.

Piparmētra pārtikas ražošanā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kulinārijā plaši un daudzpusīgi izmanto svaigas un žāvētas piparmētru lapas, kā arī stublāju galotnes. Piparmētru pievieno ēdieniem, gatavojot saknes, dārzeņus un salātus, gaļas un zivju ēdienus, zupas, mērces, konservus. Angļi, piemēram, tradicionāli pievieno piparmētru jēra gaļas ēdieniem. Izplatīta ir arī piprmētru mērce (Mint Sauce), kas gatavota no žāvētām vai svaigām piparmētru lapām, etiķa, cukura un sāls un kas labi “sader” kopā ar gaļas ēdieniem. Latvieši, savukārt, pievienotu piparmētru “smagiem ēdieniem” — skābētiem ēdieniem, zirņu zupām, u.tml., jo augam piemīt arī īpatnība mazināt gāzu uzkrāšanos gremošanas traktā un sāta sajūtu. Mentha piperita ir neatņemama sastāvdaļa garšvielu maisījumos. Piparmētra ir lieliska piedeva saldajiem ēdieniem un to izmanto ievārījumu, kompotu un želeju pagatavošanā. Svaigas auga lapiņas noder arī dažādu veidu ēdienu garnēšanai (piem., pasniedzot gaļas ēdienus vai saldējumu).

Piparmētras izcelsmes vieta ir Eirāzijas kontinents, bet mūsdienās piparmētra pazīstama visā pasaulē un komerciālos nolūkos to masveidā audzē ASV, Ēģiptē un citur. Piem., Japānā audzētā piparmētra ir galvenais avots mentola komerciālajā ražošanā pasaulē.

Iespējams, daudzi piparmētru asociēs nevis ar tās ārstnieciskajām īpašībām un pielietojumu medicīnā, bet gan ar košļājamo gumiju un konfekšu biznesu. Kopš 19.gs. beigām — 20.gs. sākuma, kad ASV parādījās pirmās modernās zobu pastas, košļājamās gumijas un mentola konfektes, šo produktu popularitāte, šķiet, tikai pieaug. Mūsdienās ~ 45% piparmētru ražas tiek patērēts tieši košļājamo gumiju un konfekšu ar mentola garšu ražošanā.

Piparmētra parfimērijas ražošanā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parfimērijas rūpniecībā piparmētru izmanto elpas atsvaidzinātāju, antiseptiksu mutes dobuma skalotāju, zobu pastu, sejas un ķermeņa kosmētikas, aromātisku eļļu, vannas līdzekļu u.c. produktu ražošanā.

Dažas citas no mētru ģints sugām[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultivētā piparmētra (angļu: peppermint) ir ūdens mētras (Mentha aquatica) (angļu: watermint) un reti sastopamās krūzmētras (Mentha spicata) (angļu: spearmint) sugu hibrīds &mdash. Vēl Latvijā sastopamas tīruma mētra (Mentha arvensis) un staltā mētra (Mentha x gentilis), reti atrodama garlapu mētra (Mentha longifolia) un mieturu mētra (Mentha x verticillata).

Pasaulē izplatītas daudz dažādu piparmētru varietāšu, kas atšķiras vienlīdz gan pēc ārējā izskata, gan ķīmiskā sastāva.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Piparmētra