Propionskābe

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Propionskābe
Propionic acid
Propionskābes struktūrformula
Propionic acid spheres.png
Propionskābes molekulas modelis
Ķīmiskā formula CH3CH2COOH
Molmasa 74,08 g/mol
Blīvums 990 kg/m3
Kušanas temperatūra -21 °C (252 K)
Viršanas temperatūra 141 °C (414 K)

Propionskābe (etānkarbonskābe, propānskābe, CH3CH2COOH) pieder pie piesātinātajām vienvērtīgajām karbonskābēm. Propionskābe ir trešā vienkāršākā karbonskābe. Propionskābe ir caurspīdīgs šķidrums ar asu smaku. Līdzīgi etiķskābei, propionskābes molekulas veido dimērus. Propionskābes sāļus un esterus sauc par propionātiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Propionskābe pirmo reizi aprakstīta 1844. gadā kā cukura sadalīšanās produkts.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veidojas dažādos rūgšanas procesos. Atrodama neattīrītā "koka etiķī".

Uz cilvēka ādas un sviedru dziedzeros var dzīvot baktērijas Propionibacterium acnes, kas izstrādā propionskābi un var radīt ādas slimības (izsitumus, pinnes).

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iegūst, oksidējot propilspirtu ar hromskābi.

Rūpnieciski iegūst, oksidējot propionaldehīdu ar gaisa skābekli mangāna vai kobalta jonu klātienē:

CH3CH2CHO + ½O2 → CH3CH2COOH

Propionskābe rodas arī kā blakusprodukts etiķskābes ražošanā.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Propionskābei piemīt antibiotiskas īpašības. Amonija, kalcija un nātrija sāļu veidā to lieto kā pārtikas konservantu.

Lieto arī ķīmiskajā rūpniecībā (celulozes šķiedru, pesticīdu, farmācijas produktu ražošanā). Propionskābes esterus lieto kā šķīdinātājus un smaržvielas.