Sviestskābe
Izskats
Sviestskābe | |
---|---|
Sviestskābes struktūrformula Sviestskābes molekulas modelis | |
Citi nosaukumi | n-butānskābe, propānkarbonskābe |
Ķīmiskā formula | С3Н7СООН |
Molmasa | 88,10 g/mol |
Blīvums | 959 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | −7,9 °C |
Viršanas temperatūra | 163,5 °C |
Sviestskābe (С3Н7СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Sviestskābe ir bezkrāsains šķidrums ar veca sviesta smaku. Zīdītāji ar labu ožu (piemēram suņi) to spēj saost pie koncentrācijas gaisā 10 ppb (miljardās daļas) savukārt cilvēks — 10 ppm (miljonās daļas). Sviestskābes sāļus un esterus sauc par butirātiem (grieķu: būtyron — sviests). Sviestskābei ir struktūrizomērs — izosviestskābe. Sviestskābe pārtikā ir sastopama sviestā, Parmezāna sierā un dažādos citos raudzētos produktos.
Veidošanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dabā sviestskābi sintezē obligāti anaerobi mikroorganismi anaerobās fermentācijas procesā. Šo metabolisma ceļu 1861. gadā atklāja Luijs Pastērs. Sviestskābi sintezējošo baktēriju sugu piemēri:
- Clostridium acetobutylicum
- Clostridium butyricum
- Clostridium kluyveri
- Clostridium pasteurianum
- Fusobacterium nucleatum
- Butyrivibrio fibrisolvens
- Eubacterium limosum
|
Šis ar organisko ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |