Sviestskābe

Sviestskābe
Sviestskābes struktūrformula
Ķīmiskā formula:	С3Н7СООН
Molmasa:	88,10 g/mol
Blīvums:	959 kg/m3
Kušanas temperatūra:	—7,9 °C
Viršanas temperatūra:	163,5 °C

Sviestskābe (n-butānskābe, propānkarbonskābe, С₃Н₇СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Sviestskābe ir bezkrāsains šķidrums ar veca sviesta smaku. Zīdītāji ar labu ožu (piemēram suņi) to spēj saost pie koncentrācijas gaisā 10 ppb (miljardās daļas) savukārt cilvēks — 10 ppm (miljonās daļas). Sviestskābes sāļus un esterus sauc par butirātiem (grieķu: būtyron — sviests). Sviestskābei ir struktūrizomērs — izosviestskābe. Sviestskābe pārtikā ir sastopama sviestā, Parmezāna sierā un dažādos citos raudzētos produktos.

Veidošanās dabā

Dabā sviestskābi sintezē obligāti anaerobi mikroorganismi anaerobās fermentācijas procesā. Šo metabolisma ceļu 1861. gadā atklāja Luijs Pastērs. Sviestskābi sintezējošo baktēriju sugu piemēri:

• Clostridium acetobutylicum
• Clostridium butyricum
• Clostridium kluyveri
• Clostridium pasteurianum
• Fusobacterium nucleatum
• Butyrivibrio fibrisolvens
• Eubacterium limosum