Sviestskābe
Vikipēdijas raksts
| Sviestskābe | |
|---|---|
Sviestskābes struktūrformula |
|
| Ķīmiskā formula: | С3Н7СООН |
| Molmasa: | 88,10 g/mol |
| Blīvums: | 959 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra: | —7,9 °C |
| Viršanas temperatūra: | 163,5 °C |
Sviestskābe (n-butānskābe, propānkarbonskābe, С3Н7СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Sviestskābe ir bezkrāsains šķidrums ar veca sviesta smaku. Zīdītāji ar labu ožu (piemēram suņi) to spēj saost pie koncentrācijas gaisā 10 ppb (miljardās daļas) savukārt cilvēks — 10 ppm (miljonās daļas). Sviestskābes sāļus un esterus sauc par butirātiem (grieķu: būtyron — sviests). Sviestskābei ir struktūrizomērs — izosviestskābe. Sviestskābe pārtikā ir sastopama sviestā, Parmezāna sierā un dažādos citos raudzētos produktos.
Veidošanās dabā[izmainīt šo sadaļu]
Dabā sviestskābi sintezē obligāti anaerobi mikroorganismi anaerobās fermentācijas procesā. Šo metabolisma ceļu 1861. gadā atklāja Luijs Pastērs. Sviestskābi sintezējošo baktēriju sugu piemēri:
- Clostridium acetobutylicum
- Clostridium butyricum
- Clostridium kluyveri
- Clostridium pasteurianum
- Fusobacterium nucleatum
- Butyrivibrio fibrisolvens
- Eubacterium limosum
|
|||||||