Kapronskābe
Vikipēdijas raksts
| Kapronskābe | |
|---|---|
Kapronskābes struktūrformula |
|
| Ķīmiskā formula: | C6H12O2 |
| Molmasa: | 116,16 g/mol |
| Blīvums: | 920 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra: | –3 °C |
| Viršanas temperatūra: | 202-203 °C |
Kapronskābe (n-heksānskābe, pentānkarbonskābe, С5Н11СООН) pieder pie piesātinātajām karbonskābēm. Kapronskābe ir bezkrāsains eļļains šķidrums ar īpatnēju aromātu, līdzīgu siera vai kazas smakai. Kapronskābes sāļus un esterus sauc par kaproātiem (latīņu: capra - kaza) vai heksanātiem.
Kapronskābei ir 8 struktūrizomēri:
- n-heksānskābe СН3–СН2–СН2–СН2–СН2–COOH
- 4-metilpentānskābe СН3–СН(СН3)–СН2–СН2–COOH
- 3-metilpentānskābe СН3–СН2–СН(СН3)–СН2–COOH
- 2-metilpentānskābe СН3–СН2–СН2–СН(СН3)–COOH
- 2-etilbutānskābe СН3–СН2–СН(СН2–СН3)–COOH
- 3,3-dimetilbutānskābe СН3–С(СН3)2–СН2–COOH
- 2,2-dimetilbutānskābe СН3–СН2–С(СН3)2–COOH
- 2,3-dimetilbutānskābe СН3–СH(СН3)–СH(СН3)–COOH
Atrašanās dabā [izmainīt šo sadaļu]
Kapronskābe var rasties cukura sviestskābās rūgšanas procesā. Geraniola kaproātu satur auga Andropogon Schoenanthus eļļa (Oil of Palmarosa). Kapronskābi satur arī daži dzīvnieku tauki. Kapronskābe dod ginka sēklapvalku raksturīgo smaržu.
Izmantošana [izmainīt šo sadaļu]
Kapronskābes esterus lieto kā smaržvielas.
|
|||||||