Sergejs Eizenšteins

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sergejs Eizenšteins
Сергей Эйзенштейн
Sergejs Eizenšteins
Dzimis 1898. gada 23. janvārī
Valsts karogs: Krievija Rīga, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1948. gada 11. februārī (50 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Nodarbošanās Kinorežisors
Darbības gadi 1923—1946

Sergejs Eizenšteins (krievu: Сергей Михайлович Эйзенштейн; dzimis 1898. gada 23. janvārī, miris 1948. gada 11. februārī) bija krievu kinorežisors, arhitekta Mihaila Eizenšteina dēls.

Viņa pazīstamākais darbs ir filma "Bruņukuģis Potjomkins" (1925). Uzņēmis arī filmas "Aleksandrs Ņevskis" (1938), "Ivans Bargais" (1946) u.c.

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1898. gada 23. janvārī Rīgas arhitekta Mihaila Eizenšteina un viņa sievas Jūlijas, dzimušas Koņeckas, ģimenē. Vecāki izšķīrās, kad Sergejam bija 14 gadu. Pirmā pasaules kara laikā viņš beidza Rīgas reālskolu (1915) un 1916. gadā sāka studēt Petrogradas Civilinženieru institūtā. Pēc Oktobra revolūcijas viņš pārtrauca studijas un Krievijas pilsoņu kara laikā kā sarkanarmietis uzturējās Petrogradā, Vologdā un Daugavpilī.[1]

Pēc demobilizēšanās Eizenšteins 1920. gadā sāka strādāt par mākslinieciski dekoratīvās daļas vadītāju Maskavas Centrālajā strādnieku teātrī un līdztekus studēja režijas kursos pie teātra režisora V.Meierholda. 1925. gadā Eizenšteins uzņēma divas filmas: "Streiks" par fabrikas strādnieku sacelšanos un divu nedēļu laikā filmu "Bruņukuģis Potjomkins" par matrožu sacelšanos uz karakuģa.

No 1928. līdz 1930. gadam Eizenšteins ar lekcijām uzstājās daudzās Eiropas pilsētas. 1930. gada pavasarī viņš Parīzē parakstīja līgumu ar Holivudas filmu kompāniju Paramount Pictures, tomēr domstarpību dēļ abas puses anulēja noslēgto līgumu. Eizenšteina devās uz Meksiku, lai uzņemtu filmu par tās pamatiedzīvotājiem un viņu brīvības alkām. Taču Meksikas valdības cenzūras dēļ filma netika pabeigta.

1932. gadā Eizenšteins atgriezās PSRS un tika iecelts par Valsts Kinematogrāfijas institūta režijas katedras vadītāju. 1938. gadā viņš sāka uzņemt skaņu filmu "Aleksandrs Ņevskis" par 13. gadsimta karu starp Novgorodas republiku un Vācu ordeni. PSRS un Vācijas draudzīgo attiecību dēļ pēc Molotova–Ribentropa pakta noslēgšanas filmas izrādīšanu atļāva tikai pēc Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai 1941. gadā. Kaut arī filmu uzņēma vasarā, sniegu un ledu imitēja ar krītu un šķidro stiklu.

Pēc PSRS diktatora Staļina pasūtījuma Eizenšteins uzņēma filmu "Ivans Bargais", kuras pirmā daļa tika pabeigta 1945. gadā. Vēsturiskā materiāla izpētes rezultātā filmas otrajā daļā Krievijas cars Ivans IV bija parādīts kā zvērīgs tirāns, nevis varonis. Tādēļ filmu aizliedza demonstrēt un uz ekrāniem tā parādās tikai pēc Staļina nāves 1958. gadā. Filmas trešās daļas materiālu konfiscēja uz iznīcināja, saglabājot vien dažus atsevišķus kadrus.[2]

Eizenšteins mira ar sirdslēkmi 50 gadu vecumā 1948. gada 11. februārī.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Marie Seton. Sergei M. Eisenstein: A Biography, New York: A.A. Wyn. 1952 - p. 35
  2. Sergejs Eizenšteins Marta Strauja. Spotnet.lv 2007. gada 19. oktobrī