Pāriet uz saturu

Traidens

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Ķēniņš Traidenis)
Traidens
Traidenis
Lietuvas dižkunigaitis
Amatā
1270. gads — 1282. gads
Priekštecis Švarns
Pēctecis Daumants

Dzimšanas dati 1220. gadi
Miršanas dati 1282. gads
Kernave
Tēvs Vits
Dzīvesbiedrs(-e) Hanna, Mazovijas kņaza meita
Bērni

Gaudemunda (Sofija),

apprecējās ar Mazovijas kņazu Boļeslavu
Reliģija Baltu reliģija

Traidens jeb Traidenis (lietuviešu: Traidenis; baltkrievu: Трайдзень; vācu: kunic Thoreiden, Thraydene; krievu: Тройден) bija ķēniņš un Lietuvas valdnieks (vācu: kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen) no 1270. līdz 1282. gadam, ar sēdekli Ķērnavā. Pēc Mindauga otrs ievērojamākais Lietuvas valdnieks XIII gadsimtā. Traideņa laikā Lietuvas valsts nostiprinājās un paplašinājās un viņš noslēdza līgumus ar Vācu ordeni, Galīcijas-Volīnijas kņazistes un Polijas karaļiem. Traidenis pakļāva Lietuvas varai vairākas Baltkrievijas pilsētas.

Personvārda "Traidenis" cilme saistāma ar sakni traid- (traidalioti = strauji rīkoties, pļāpāt)[1] — „tas, kurš strauji runā“.

Atskaņu hronikas tekstā Traidens tiek dēvēts par "ķēniņu Traidenu, valdnieku Lietuvā" (kunic Thoreiden, der hêrre in Lettowen).[2]

Traidena dzimtai vēl no Mindauga valdīšanas laikiem piederēja īpašumi Aukštaitijas daļā. To apliecina vietvārdi Traideniai (Druskininkai), Traidžiūnai Utenas rajonā.

Traidena izcelsme nav precīzi zināma. Pēc viena uzskata viņš ir bijis vienīgi senkrievu hronikās pieminētā Lietuvas dižkunigaiša Vita dēls, kas valdījis no 1268. līdz 1270. gadam.

Ticamāk, ka Aukštaitijas kunigaitis Traidens par Lietuvas dižkunigaiti kļuva pēc tam, kad 1270. gadā pēc kara ar Galīcijas-Volīnijas kņaziem atstūma no varas pēdējo Mindauga dzimtas dižkunigaiti un Galīcijas-Volīnijas kņazu Švarnu, spējot no jauna saliedēt lietuviešu kunigaišus cīņai pret ārējiem ienaidniekiem.

Jau pirmajā karagājienā un Sāmsalu Traidenis kopā ar zemgaļiem sakāva Vācu ordeni 1270. gadā Karuzes kaujā, kur krita mestrs Oto fon Luterbergs. Arī nākamais ordeņa mestrs Andreass no Vestfālenes 1270. gadā krita kaujā pret lietuviešiem. 1273. gada kaujā pie Dubnas tika nogalināts viņa sāncensis Nalsenes kungs Sukse, kas 1268. gadā bija pārgājis Rīgas arhibīskapa pakļautībā.

1274. gadā Traidena karaspēks ieņēma Galīcijas kņazam Ļevam Daņilovičam pakļauto Drohičinas pili. 1275. gadā Galīcijas kņazs lūdza palīdzību savam meslu kungam Zelta Ordas caram Munketimuram (krievu: "посла в татары ко великому цареви Меньгутимереви, прося собе помочи у него на литву"), kas nosūtīja karaspēku karavadoņa Jamgurčeja (krievu: Ягурчин) vadībā kopā ar savu vasaļu Brjanskas, Smoļenskas, Turovas un Pinskas kņazu karaspēku.

1275. gadā Traidens aplenca Dinaburgas pili, taču bija spiests atkāpties, jo Zelta Ordas un Galīcijas-Volīnijas kņazu karaspēks ieņēma Navahrudakas pili. Pēc Livonijas ordeņa neveiksmīgā mēģinājuma 1279. gadā ieņemt Traidena galvaspilsētu Kernavi, viņa vadītais karaspēks sakāva ordeni Aizkraukles kaujā, kurā krita ordeņa mestrs Ernsts fon Rasburgs. Pēc kaujas Traidens noslēdza sadarbības līgumu ar zemgaļu valdnieku Nameisi, kas 1280. gadā devās uzbrukumā Rīgai, saņēma gūstā Livonijas ordeņa maršalu Gerhardu un nogādāja "pie augstā kunga Traideņa, lietuviešu ķēniņa. Tur divcīņā viņš spiests bij stāt, līdz abiem diviem gals bij klāt [3]".

Citos avotos minēts, ka minēts, ka Traidenu nogalināja Nalsenes kunigaiša Poluša uzsūtīti slepkavas, bet 1520. gados sacerētajā teiksmainajā "Lietuvas un Žemaitijas hronikā" minēts, ka Traidenu nogalināja seši viņa brāļa Daumanta uzsūtīti slepkavas. Par viņa pēcteci uz pāris gadiem (1282-1285) kļuva dižkunigaitis Daumants, ko daži vēsturnieki identificē ar Pleskavas kņazu Daumantu. Jebkurā gadījumā līdz ar Traideni un Daumantu beidzās Mindauga dzimtas valdīšana Lietuvā.

Traidenis pēdējo reizi pieminēts rakstos 1281. gadā, kad viņš iekaroja Jersikas pili un apmainīja to pret ordenim piederošo Dinaburgas pili.

Traidena rezidence - Kernaves pilskalnu komplekss mūsdienās.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Švarns
Lietuvas dižkunigaitis
1269./1270. gads — 1282. gads
Pēctecis:
Daumants
  1. www.vardai.org
  2. «Atskaņu hronika (09397.-09398. rinda)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 13. jūnijā.
  3. «Atskaņu hronika (09397.)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 13. jūnijā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]