Ziemeļu ķauķītis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ziemeļu ķauķītis
Phylloscopus borealis (Blasius, 1858)
Ziemeļu ķauķītis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
DzimtaĶauķīšu dzimta (Phylloscopidae)
ĢintsĶauķīši (Phylloscopus)
SugaZiemeļu ķauķītis (P. borealis)
Izplatība
Phylloscopus borealis distribution map.png
  Ligzdošanas areāls
  Ziemošanas areāls
Ziemeļu ķauķītis Vikikrātuvē

Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis) ir ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā un Aļaskā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.[1] Migrācijas laikā regulāri ieklejo Eiropā uz dienvidiem no ligzdošanas areāla, viens novērojums arī Latvijā. Izdala divas pasugas.[2]

Sistemātikas izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nesenā pagātnē ziemeļu ķauķīša populācijai tika pievienotas arī Kamčatkas, Kuriļu salu un Japānas ķauķīšu populācijas. Mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem Kamčatkas, Kuriļu salu un Hokaido salas populācijas tiek sistematizētas kā atsevišķa suga — Kamčatkas ķauķītis (Phylloscopus examinandus), bet Japānas populācija (izņemot Hokaido) — Japānas ķauķītis (Phylloscopus xanthodryas).[2][3]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu ķauķītis ziemo Dienvidaustrumāzijā, foto uzņemts Taizemē

Ziemeļu ķauķītis ir izteikts gājputns. Ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā no Skandināvijas un Somijas ziemeļiem pāri Krievijas taigas zonai uz austrumiem līdz Čukotkai. Sastopams arī Aļaskā Ziemeļamerikā. Ligzdošanas areāla dienvidu mala, šķērsojot Sibīrijas dienvidus, sasniedz Mongoliju un Ķīnas ziemeļaustrumus.[2][3][4]

Ziemo Āzijas dienvidaustrumos — Indoķīnā, Ķīnas dienvidaustrumos, Filipīnās, Borneo un Indonēzijā.[4] Migrācijas laikā ziemeļu ķauķīši regulāri ieklejo Eiropā uz dienvidiem no ligzdošanas areāla līdz pat Britu salām.

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā ziemeļu ķauķītis pirmo reizi sastapts, noķerot gredzenošanai tīklos Lejsaciema apkārtnē 2011. gada 18. septembrī.[4] Tādējādi tas kļuva par 348.[5] savvaļā sastapto putnu sugu Latvijā.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu ķauķītim sejā izceļas garas, gaišas uzacis

Ziemeļu ķauķītis ir salīdzinoši liels ķauķītis ar slaidu ķermeni, slīpu pieri un īsu asti. Knābis īss, spēcīgs un ar platu pamatni. Ķermeņa garums 10—13 cm, spārnu plētums 16—22 cm, svars 7,5—15 g.[6][7][8]

Apspalvojums mugurpusē olīvzaļš, apakšpusē pelēkbalts. Spārni pelēkzaļi ar divām gaišām šķērsjoslām, no kurām viena ir vāji izteikta. Sejā izceļas garas, gaišas uzacis, pāri acīm tumšas svītras. Kājas gaiši brūnas, knābis brūns, bet apakšējā daļa oranždzeltena. Abi dzimumi izskatās līdzīgi.[7][8]

Līdzīgas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu ķauķītis ir vizuāli grūti atšķirams no līdzīgajām ķauķīšu ģints sugām, īpaši zaļā ķauķīša. Ziemeļu ķauķītis ir lielāks par pēdējo, bet visvieglāk sugas atšķirt pēc to dziesmas.[9]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdošanas laikā ziemeļu ķauķītis uzturas biezi saaugušos krūmos, piemēram, kārklu krūmos mitrās pļavās un upju ielejās. Apmetas arī mežos, galvenokārt bērzu, vītolu, papeļu un priežu, retāk egļu. Augstāk kalnos sastopams arī rododendru krūmos.[1] Ziemeļu ķauķītis ir ļoti kustīgs un izveicīgs, pārvietojas ātri no vienas vietas uz otru.[7][8]

Barošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu ķauķītis galvenokārt barojas ar nelieliem kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, trīsuļodiem, viendienītēm un strauteņiem.[1][6] Barību meklē krūmos, retāk koku vainagos (līdz 10 m augstumam). Ķer kukaiņus arī lidojumā.[7] Lai izbiedētu kukaiņus, ik pa brīdim noskurina spārnus.[10]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdošanas sezona ilgst no jūnija līdz augustam. Parasti veido monogāmus pārus, lai gan reizēm novērota poliginija.[1][6] Ligzdai lodveida forma ar ieeju sānos, vīta no sausas zāles, niedru gabaliņiem, lapām, sūnām un kosu dzinumiem. No iekšpuses izklāta ar smalkākiem stiebriņiem, ļoti reti ar matiem vai spalvām. Atrodas uz zemes, paslēpta kuplā zālē vai starp niedru un grīšļu ciņiem, zem koku saknēm, reizēm uz celma.[1][7][9]

Sezonā parasti viens perējums. Dējumā 5—7 baltas olas, kuras var būt gan bez, gan ar rudiem raibumiņiem. Turklāt raibumotās olas un tīri baltās olas var būt vienā dējumā.[1][6][7][9] Inkubācijas periods ilgst 11—13 dienas. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 13—14 dienu vecumā.[7][9]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu ķauķītim izdala 2 pasugas:[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 IUCN: Phylloscopus borealis
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2018
  3. 3,0 3,1 Alström, P., Ssaitoh, T., Williams, D., Nishiumi, I., Shigeta, Y., Ueda, K., Irestedt, M., Björklund, M., and Olson, U. (2011). The Arctic Warbler Phylloscopus borealis– three anciently separated cryptic species revealed. Ibis 153(2): 395–410
  4. 4,0 4,1 4,2 Ziemeļu ķauķītis Putni.lv
  5. «Kura būs nākamā jaunā putnu suga Latvijā?». Putni.lv. 2010-09-17.
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 Alive: Arctic Warbler (Phylloscopus borealis)
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 7,6 Planet of Birds: Arctic Warbler (Phylloscopus borealis)
  8. 8,0 8,1 8,2 Nord University: Arctic Warbler (Phylloscopus borealis)
  9. 9,0 9,1 9,2 9,3 Warbler RU: Пеночка-таловка — Phylloscopus borealis
  10. All About Birds: Arctic Warbler

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]