Vītītis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vītītis
Phylloscopus trochilus
(Linnaeus, 1758)
Vītītis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
DzimtaĶauķīšu dzimta (Phylloscopidae)
ĢintsĶauķīši (Phylloscopus)
SugaVītītis (Phylloscopus trochilus)
Izplatība
Phylloscopus trochilus Range Map.png
  Ligzdošanas areāls
  Ziemošanas areāls
Vītītis Vikikrātuvē

Vītītis (Phylloscopus trochilus) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo plašā areālā Eiropā un Āzijā, ziemo Subsahāras Āfrikā.[1] Izdala 3 pasugas.[2]

Zinātniskais nosaukums Phylloscopus trochilus atvasināts no sengrieķu valodas un latviski nozīmē "lapu pārmeklētājs, paceplītis": Phyllonlapa, scopuspārmeklētājs un trochiluspaceplītis.[3]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vītītis sastopams visā Eiropā un, lai arī neligzdo Dienvideiropā, to migrācijas laikā caurceļo
Vītītis pēc ziemas Latvijā atgriežas aprīļa sākumā

Vītītis ir izteikts gājputns. Ligzdo gandrīz visā Eiropā (izņemot tās dienviddaļu) un tālāk uz austrumiem pāri Sibīrijas centrālajai daļai līdz Tālajiem Ausrumiem. Ziemo Āfrikā uz dievidiem no Sahāras.[4] Austrumsibīrijas pasuga P. t. yakutensis no ligzdošanas vietām Austrumsibīrijā līdz ziemošanas vietām Āfrikas dienvidos veic apmēram 12 000 km tālu migrāciju, līdz ar to tā ir viena no garākajām putnu migrācijas distancēm pasaulē.[5][6]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vītītis Latvijā ir parasts un izplatīts ligzdotājs. Samērā lielā skaitā arī caurceļo. Agrākie novērojumi vītītim pavasarī ir aprīlī, bet vēlākie novembra sākumā. Bijis viens novērojums arī ziemā, janvārī.[4] Latvijā sastopama Austrumeiropas pasuga P. t. acredula.[4]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vītītis ir vidēji liels, slaids ķauķītis ar salīdzinoši garu, smailu knābi. Ķermeņa garums 11—13 cm, spārnu plētums 16—22 cm, svars 6,3—14,6 g.[7][8]

Apspalvojums mugurpusē zaļganbrūns, apakšpusē dzeltenīgi balts vai pelēkbalts ar košāk dzeltenām padusēm, pazodi un krūtīm. Spārni vienkrāsaini zaļganbrūni, bez šķērsjoslām. Lidspalvām košākas, dzeltenzaļas maliņas. Arī muguras lejas daļa ir košāk dzeltenzaļa kā pārēja mugura. Sejā izceļas garas, gaiši dzeltenas uzacis. Kājas gaiši dzeltenbrūnas, knābis brūns, bet apakšējās daļas pamatne ir dzeltenīgi oranža. Abi dzimumi izskatās līdzīgi. Jauno putnu apakšpuse dzeltenāka kā pieaugušajiem īpatņiem.[5][6][8][9]

Pasugu atšķirības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vismazākā no visām pasugām ir nominālpasuga, tās apspalvojums ir viszaļākais mugurpusē un dzletenākais apakšpusē. Latvijā dzīvojošā pasuga P. t. acredula ir pelēcīgi brūnāka mugurpusē un baltāka apakšpusē. Jo tālāk austrumos mājo šī pasuga, jo pelēkāka kļūst. Sibīrijas pasugai P. t. yakutensis mugurpuse ir vēsi pelēkbrūna, apakšpuse pelēkbalta, uz krūtīm pelēkas svītriņas vai raibumiņi. Uzacis baltas.[9]

Līdzīgas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vītītis ir ļoti aktīvs putniņš, kurš nepārtraukti pārvietojas no vienas vietas uz nākamo

Vītīša atšķiršana no citiem ķauķīšiem, it īpaši čuņčiņa, ir sarežģīta, un nepieredzējušiem putnu vērotājiem pat nav iespējama. Abas sugas salīdzinot, vītītim ir gaišākas un dzeltenākas kājas, garāks un gaišāks knābis un spārnu primārās lidspalvas izteikti garākas nekā sekundārās. Tomēr drošākā pazīme sugas noteikšanai ir to dziesma.[5][6][9]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vītīša olas
Mazuļi ligzdā

Vītītis ligzdo lapu koku un jauktu koku mežos, kuros dominē bērzi, bet labprāt apmetas arī vītolu un alkšņu audzēs un krūmos. Uzturas mežos ar laucēm, mežmalās, lielos, aizaugušos dārzos, ceļmalās, upju krastos, krūmos gar tīrumiem un ganībām.[1] Vītītis ir ļoti aktīvs putniņš, kurš nepārtraukti pārvietojas, pārlidojot no vienas vietas uz otru.

Migrācijas lidojumu vītītis veic galvenokārt naktī, nolidojot apmēram 100 km, tomēr daži īpatņi nolido līdz 218 km dienā.[9]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vītītis barojas ar kukaiņiem un to kāpuriem un olām, arī ar zirnekļiem un rudenī nelielos apjomos ar ogām.[1][8] Iecienīti kukaiņi ir viendienītes, spāres un strauteņi.[7] Barību galvenokārt meklē uz koku lapām un zariem, bet ķer kukaiņus arī lidojumā.[8][9]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdošanas sezona ilgst no aprīļa līdz jūlijam. Pirmais pavasarī ierodas tēviņš, nostiprina vienu vai divas ligzdošanas teritorijas, kuras agresīvi apsargā. Pāris veidojas, mātītei ierodoties pie tēviņa.[9] Ligzdai lodeveida forma, vīta no sausas zāles, lapām, augu šķiedrām, sūnām, ķērpjiem, mizas stērbelītēm, saknītēm, zariņiem, skujkoku skujām, no iekšpuses izklāta ar smalkākiem stiebriņiem, dzīvnieku vilnu un spalvām. Atrodas uz zemes, paslēpta zem kupliem augiem. Ļoti retos gadījumos ligzda novietota kokā, vīteņaugā vai klints spraugā, līdz 5 m augstumam. Ligzdu galvenokārt būvē mātīte.[1][8][9]

Sezonā viens perējums. Dējumā 4—8 olas. Inkubācijas periods ilgst 10—16 dienas, perē tikai mātīte.[1][7][8][9] Arī par mazuļiem galvenokārt rūpējas mātīte. Jaunie putni izlido 11—15 dienu vecumā. Vecāki turpina tos barot papildu divas nedēļas.[9]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vītītim ir 3 pasugas:[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 IUCN: Phylloscopus trochilus
  2. 2,0 2,1 World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2018
  3. Jobling, James A (2010). The Helm Dictionary of Scientific Bird Names. London: Christopher Helm. p. 305. ISBN 978-1-4081-2501-4.
  4. 4,0 4,1 4,2 Putni LV: Vītītis Phylloscopus trochilus
  5. 5,0 5,1 5,2 Hoyo, J. del; et al., eds. (2006). Handbook of the Birds of the World, vol. 11. Barcelona: Lynx Edicions. p. 649. ISBN 84-87334-22-9.
  6. 6,0 6,1 6,2 Snow, D. W.; Perrins, C. M. (1998). The Birds of the Western Palearctic (Concise ed.). Oxford: Oxford University Press. ISBN 0-19-854099-X.
  7. 7,0 7,1 7,2 Alive: Willow Warbler (Phylloscopus trochilus)
  8. 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 8,5 Planet of Birds: Willow Warbler (Phylloscopus trochilus)
  9. 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 9,5 9,6 9,7 9,8 «ARKive: Willow warbler (Phylloscopus trochilus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. februārī. Skatīts: 2018. gada 21. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]