Zaļais ķauķītis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zaļais ķauķītis
Phylloscopus trochiloides
(Sundevall, 1837)
Zaļais ķauķītis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
DzimtaĶauķīšu dzimta (Phylloscopidae)
ĢintsĶauķīši (Phylloscopus)
SugaZaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides)
Izplatība
Phylloscopus trochiloides distribution map.png
  Ligzdošanas areāls
  Ziemošanas areāls
Zaļais ķauķītis Vikikrātuvē

Zaļais ķauķītis (Phylloscopus trochiloides) ir neliels ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eiropā un Āzijā. Ziemo Dienvidāzijā.[1] Izdala 4 pasugas.[2]

Zinātniskais nosaukums Phylloscopus trochiloides atvasināts no sengrieķu valodas un latviski nozīmē "lapu pārmeklētājs, vītīti atgādinošais": Phyllonlapa, scopuspārmeklētājs un trochiloides: trokhalosvītīti, oidesatgādinošais. Vītīša zinātniskais nosaukums ir Phylloscopus trochilus.[3]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaļais ķauķīts ligzdo galvenokārt jauktu koku mežos
Zaļajam ķauķītim apspalvojums mugurpusē pelēkzaļš vai olīvzaļš, apakšpusē pelēkbalts

Zaļais ķauķītis ir izteikts gājputns. Ligzdo Eiropas ziemeļaustrumos un tālāk uz austrumiem līdz centrālajai Sibīrijai, Pamiram un Ķīnai. Āzijā virzienā uz dienvidiem arī Afganistānā, Pakistānā, Himalajos un Indijā. Ziemo galvenokārt Indijā un Indoķīnā.[4]

Pavasarī un rudens sākumā mēdz samērā bieži ieklejot Rietumeiropā un Centrāleiropā. Daļa putnu katru gadu paliek arī ligzdot, piemēram, Vācijā.[5]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaļais ķauķītis Latvijā kopumā ir samērā rets ligzdotājs, taču piemērotās vietās, gar strautiem un upēm ar stāviem krastiem un lieliem platlapu kokiem var būt arī diezgan parasts.[4] Latvijā sastopama Eiropā ligzdojošā pasuga P. t. viridanus.[4]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaļais ķauķītis ir neliels, slaids ķauķītis. Ķermeņa garums 10—11,5 cm, spārnu plētums 17—20 cm, svars 5—10,5 g.[6][7][8]

Apspalvojums mugurpusē pelēkzaļš vai olīvzaļš, apakšpusē pelēkbalts, reizēm ar vieglu smilšu brūnu toni. Rudenī apspalvojums uz muguras ir košāks un zaļāks nekā vasarā, īpaši muguras lejasdaļā. Spārni pelēkzaļi ar vienu gaišu, īsu šķērsjoslu. Sejā izceļas garas, gaiši dzeltenas uzacis, pāri acīm tumšas svītras. Kājas pelēkas, knābis brūns, bet apakšējā daļa gaiši dzeltenbrūna. Abi dzimumi izskatās līdzīgi. Jaunie putni pirmajā apspalvojumā ir līdzīgi pieaugušajiem īpatņiem, bet to mugurpuse ir nedaudz brūnāka. Toties rudenī jauno putnu mugurpuses ir zaļākas un apakšpuses dzeltenīgākas.[7][8]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Barību meklē gan uz zemes, gan kokos

Zaļais ķauķītis mājo zemieņu un kalnu mežos: galvenokārt skujkoku (egļu, lapegļu, priežu, kadiķu) un jauktu koku mežos, arī bērzu un ozolu birzīs un platlapu koku (skābaržu, kļavu un liepu) audzēs, kas jauktas ar bērziem un priedēm. Uzturas arī parkos, dārzos, upju krastu krūmos un mitru vietu vītolu un apšu audzēs. Sastopams līdz 3000 m virs jūras līmeņa. Migrācijas laikā uzturas arī niedrājos, krūmos un lielos, augstos lakstaugos.[1][7][8]

Barošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaļais ķauķītis galvenokārt barojas ar nelieliem bezmugurkaulniekiem, nelielā daudzumā arī ar augļiem (piemēram, ar plūškoku ogām)un sēklām.[1][8] Barību meklē gan uz zemes, gan koku vaiņagos, uzlasa no lakstaugiem un ķer kukaiņus lidojumā. Zaļais ķauķītis ir ļoti kustīgs un izveicīgs, lietojot lēcienus, īsus pārlidojumus (arī uz zemes), reizēm paķer kukaini no zara vai lapas lidojumā, neapstājoties.[8]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdošanas sezona ilgst no maija līdz augusta vidum

Ligzdošanas sezona ilgst no maija līdz augusta vidum. Veido monogāmus pārus, katram pārim ir sava ligzdošanas teritorija, ligzdām atrodoties apmēram 35—100 m attālumā vienai no otras. Ligzdai lodveida forma ar ieeju sānos. Novietota uz zemes, paslēpta starp vai zem akmeņiem, zem izgāztiem kokiem vai koku saknēm, biezā augu cerā, zem sausu mizu vai zaru kaudzes, var būt arī zemā krūmā, klints vai mūra spraugā. To būvē tikai mātīte, no sausas zāles, sūnām, lapām un saknītēm. No iekšpuses izklāta ar vilnu, matiem, dūnām un spalvām.[1][7][8]

Sezonā parasti viens perējums. Dējumā 3—7 olas. Inkubācijas periods ilgst 12—13 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 12—14 dienu vecumā.[7][8]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaļajam ķauķītim ir 4 pasugas:[2]

  • Phylloscopus trochiloides trochiloides — nominālpasuga, ligzdo no Himalaju centrālās daļas līdz Ķīnas centrālās daļas dienvidiem;
  • Phylloscopus trochiloides ludlowi — ligzdo no Pakistānas ziemeļiem līdz Himalaju ziemeļrietumiem;
  • Phylloscopus trochiloides obscuratus — ligzdo Ķīnas centrālajā daļā;
  • Phylloscopus trochiloides viridanus — ligzdo no Austrumeiropas līdz Sibīrijas centrālajai daļai un Ķīnas ziemeļrietumiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 IUCN: Phylloscopus trochiloides
  2. 2,0 2,1 World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2018
  3. Jobling, James A (2010). The Helm Dictionary of Scientific Bird Names. London: Christopher Helm. p. 305. ISBN 978-1-4081-2501-4.
  4. 4,0 4,1 4,2 Putni LV: Zaļais ķauķītis Phylloscopus trochiloides
  5. Snow, David W.; Perrins, Christopher M.; Doherty, Paul; Cramp, Stanley (1998). The complete birds of the western Palaearctic on CD-ROM. Oxford University Press. ISBN 0-19-268579-1.
  6. Alive: Greenish Warbler (Phylloscopus trochiloides)
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 Greenish Warbler Зеленая пеночка Жасыл сарықас
  8. 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 8,5 8,6 Avobirds: Greenish Warbler

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]